Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir mēģinājuši reorganizēt visi ministri, pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina bijusī ministre, Saeimas deputāte Ina Druviete (V).
Lūgta novērtēt jaunā izglītības ministra Roberta Ķīļa plānotās izmaiņas IZM, jau tuvākajā laikā būtiski samazinot štatus un reorganizējot struktūru, Druviete pauda, ka Ķīlim "pagaidām reformu nav, ir dažādas stratēģijas".
Viņa norādīja, ka Ķīļa piedāvātās idejas ir "pārspriestas gadiem". "Pilnīgi jaunas" esot tikai divas ministra piedāvātās idejas, kas gan arī jau esot iepriekš apspriestas – valsts galvojumi un izglītības iestāžu vadītāju regulāra rotācija, slēdzot terminētus līgumus. "Tās ir bijušas ļoti plaši pārspriestas pirms 15 – 10 – 5 gadiem, un, acīmredzot, ir bijuši argumenti, kāpēc kādus jauninājumus neesam ieviesuši mūsu izglītības sistēmā," norādīja Druviete, uzsverot, ka "es esmu par pēctecīgu attīstību".
Eksministre piekrita, ka Ķīļa uzsāktās reformas vērtējamas ar piesardzīgu optimismu, jo "nekas nav ļaunāks par sasteigtiem lēmumiem izglītības sistēmā", kas skar katru ģimeni.
Druvietei arī šķiet, ka jau līdz šim izglītības sistēmas reorganizēšanā ir paveikts ļoti daudz. "Nepiederu pie tiem, kas mūsu izglītības sistēmu uzskata par nespējīgu. Esam Eiropas Savienības vidējā līmenī, nevis zemākajā," sacīja deputāte. Kā citus sasniegumus viņa minēja skolotāju radošumu un to, ka izveidota skolotāju tālākizglītības sistēma.
Druviete uzskata, ka izglītības sistēmā un arī pašā IZM strādā daudzi un ieinteresēti cilvēki, savukārt reformu smagnējumu viņa skaidro ar to, ka "uzdevumi ir ļoti daudzveidīgi un "valsts pārvaldes sistēma ir smagnēja". "Tā ir visas valsts problēma, un tā ir visu valstu problēma, es gribētu teikt," sacīja deputāte.
Vērtējot ierosinājumu bērnudārzos ieviest apmācību tikai latviešu valodā, Druviete uzsvēra, ka "dzimtā valoda ir pamats zināšanu apguvei", tāpēc agrīnā vecumā bērnus ir jāmāca dzimtajā valodā. Vienlaikus pakāpeniski ir jāvairo gan valsts valodas lietošana bērnudārzos, gan citu svešvalodu apguve. Bijusī ministre arī uzsvēra, ka bērnudārzus nedrīkst skatīt atraut no skolas un pārejai ir jābūt ļoti plūstošai. Ministre arī norādīja, ka jautājumu par pamatizglītības valodu nedrīkst risināt tikai ar politiskiem mērķiem.
Jau ziņots, ka Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju, kuras rezultātā kopējais amata vietu skaits ministrijā saruks par gandrīz ceturtdaļu jeb aptuveni piecdesmit amata vietām - no 234 līdz mazāk nekā 180. Savukārt palikušajiem darbiniekiem tas ļautu celt algas par 10-15%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
