Eiropas Parlaments (EP) trešdien devis vērtējumu ES Padomē panāktajam dalībvalstu kompromisam par 2014.-2020. gada daudzgadu budžeta shēmu, nobalsojot par rezolūciju, kas aicina pārskatīt pieņemto vienošanos. Rezolūcijas projekts paredz, ka dalībvalstu vienošanās nav pieņemama, ja netiek izpildīti vairāki būtiski nosacījumi.
Deputāti neiebilst pret 8.februāra Eiropas Savienības (ES) līderu samitā noteiktajiem budžeta izdevumu griestiem – 960 miljardi eiro (675 miljardi latu) -, taču iebilst pret nosacījumiem un apstākļiem kādos šie līdzekļi tiek apgūti.
Pieņemtajā rezolūcijā minēts, ka ES nenomaksātie rēķini, kas turpina krāties jau kopš 2012. gada, nedrīkst radīt pretlikumīgu deficītu ES 2014. gada budžetā. Deputāti arī prasa pēc iespējas drīzāk segt dalībvalstu pamatoti iesniegtās maksājumu prasības par 2012. un 2013. gadu, lai 2014. gadu, kas būs pirmais jaunā daudzgadu budžeta finanšu gads, varētu sākt ar "baltu lapu", liecina EP mājas lapā pieejamā informācija.
Līdz 2012. gada beigām nesamaksāto ES saistību apjoms bija sasniedzis līdz šim nepieredzētu apjomu - 217,3 miljardus eiro (152,7 miljardi latu) - un šogad tas turpinās palielināties.
EP nākotnē arī vēlas mainīt veidu kā ES budžets tiek sagatavots, vairāk cenšoties iegūt līdzekļus no ES pašas līdzekļiem, nevis atsevišķi no dalībvalstu iemaksām, - kā iespējamie risinājumi šādam variantam būtu kādu atsevišķu nodokļu ieviešana, no kuriem varētu veidot ES budžetu.
Deputāti rezolūciju pieņēma ar 532 balsīm par, 86 pret un 67 atturoties. Šīs ir pirmās Parlamenta vadlīnijas 2014. gada budžeta procedūrai. Tagad jāgaida oficiāls budžeta projekts no Komisijas, par kuru galīgo lēmumu pieņems dalībvalstis un Parlaments, ievērojot jaunajā daudzgadu budžetā noteiktos ierobežojumus.
EP mudinājis arī Komisiju vēlākais līdz marta beigām iesniegt budžeta grozījuma projektu ar mērķi segt 2012. gada parādus, lai tas neapdraudētu vienošanos par nākamā gada budžetu.
Jau ziņots, ka pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Pašlaik Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru, taču līdz 2020.gadam tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs zemākie ES.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK) Salīdzinājumam, šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem garantēti ir pieejami kopumā 4,68 miljardi eiro (3,2 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
