Eksperti drīzāk pozitīvi vērtē iespēju paplašināt prezidenta tiesības izvirzīt amatpersonas
Foto: LETA

Eksperti drīzāk pozitīvi noskaņoti par iespēju paplašināt Valsts prezidenta tiesības izvirzīt amatpersonas, bet dažādu institūciju pārstāvji noskaņoti skeptiskāk.

Par šo jautājumu otrdien diskutēja Saeimas darba grupa. Sēdes noslēgumā tās vadītājs Ringolds Balodis (NSL) norādīja - tas, ka eksperti lielākoties ir pozitīvi par prezidenta tiesību paplašināšanu šajā jautājumā, bet vairāku institūciju pārstāvji drīzāk neatbalsta to, varētu kaut ko liecināt arī par šo sistēmu.

Līdzīgu viedokli pauda eksprezidents Valdis Zatlers. Tas, ka institūcijas drīzāk atbalsta esošo kārtību, mudina domāt par pārmaiņu nepieciešamību uzskata Zatlers. Viņaprāt, prezidenta iespēja nominēt, piemēram, Latvijas Bankas vadītāju, tiesībsargu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku - varētu veicināt sabiedrības uzticamību.

Saeimas deputāts jurists Gunārs Kūtris (NSL) norādīja, ka doma par to ir bijusi diezgan sen - nodot autoritatīvas personas rokās valsts kontroliera, tiesībsarga, ģenerālprokurora, tiesnešu nominēšanu. Tomēr tad tam būtu jābūt tautas vēlētām prezidentam, uzskata Kūtris.

Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele piebilda, ka diskusija un dažādi priekšlikumi šajā jomā izskanēja jau gadu garumā un tagad ir sasniegta izpratne un brieduma pakāpe. Viņa gan norādīja, ka šajā diskusijā būtu jāatbild uz vairākiem jautājumiem, piemēram, par prezidenta lomu. Ziemele to raksturoja kā arbitra lomu, kā arī šo jautājumu sasaistīja ar to, kā tiek ievēlēts pats prezidents.

Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners pauda noraidošu viedokli, uzsverot, ka prezidentam nebūtu jāizvirza Latvijas Bankas vadītājs. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sacīja, ka šīs amatpersonas iecelšanas prakses dažādās valstīs ir atšķirīga. Krūmiņa arī atgādināja, ka viņas kandidatūru izvirzīja vairāki Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti, un tas ir vērtējams kā labā prakse, jo tieši šie parlamentārieši ikdienā skata ar Valsts kontroli saistītus jautājumus.

Tiesībsargs Juris Jansons teica, ka no vienas puses prezidenta tiesības izvirzīt amatpersonas būtu ļoti laba iecere, bet no otrās puses - ne tik pozitīva. Jo arī tad, kad prezidents izvirza amatpersonas, jābūt caurredzamam procesam un skaidrībai, no kurienes parādās kandidāti.

Savukārt politologs Jānis Ikstens sacīja, ka šis jautājums atkarīgs arī no tā, vai vēlamies doties prezidentālākās valsts virzienā. Eksperts arī piebilda, ka prezidenti mēdz nosaukt arī "ne pārāk debešķīgus premjerus".

Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidents nominē premjera kandidātu, aicinot to izveidot valdību.

Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015. gada 17. februārī. Tajā no katras 12. Saeimas frakcijas deleģēts viens pārstāvis. Līdz šim notikušas jau deviņas deputātu darba grupas sēdes, un gandrīz visi Satversmes panti no nodaļas par Valsts prezidentu jau ir izskatīti. Darba grupa savu darbu plāno pabeigt ar ziņojumu par šo Satversmes nodaļu. To plānots paveikt 2017. gada pavasarī.

Source

LETA

Tags

Elita Krūmiņa Gunārs Kūtris Juris Jansons Korupcija Latvijas Banka Ringolds Balodis Saeima Satversmes tiesa Tiesībsargs Valdis Zatlers
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form