Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs ceturtdien saņēmis Baltijas zemnieku kopīgi parakstīto petīciju un sarunā ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem solījis "īpašu pieeju" šīs problēmas risināšanā, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze.
"Nupat EP prezidentam nodevām petīciju ar prasību palielināt maksājumus. Viņš teica, ka tiešo maksājumu jautājumā jābūt īpašai pieejai trim Baltijas valstīm un problēma jāatrisina vistuvākajā laikā. Turklāt nekas netikšot virzīts tālāk, kamēr netiks atrisināts šis jautājums. Patlaban gan mēģinām izprast, ko īsti nozīmēja šī frāze - iespējams, prezidents ar to domāja kopējā Eiropas Savienības budžeta virzīšanu, tādā gadījumā mūsu situācija izskatās īpaši cerīga," sacīja Krauze.
Viņš arī sacīja, ka priekšpusdienā zemnieku pārstāvji tiksies ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čološa biroja pārstāvjiem, savukārt pēcpusdienā, no plkst.13 līdz plkst.17 pēc vietējā laika, Baltijas lauksaimnieki pie EP ēkas, Šūmaņa apļa apkaimē, pulcēsies uz miermīlīgu demonstrāciju, kurā iecerējuši piedalīties apmēram 50 cilvēki.
Plānots, ka akcijas dalībniekus apmeklēs arī premjers Valdis Dombrovskis (V) un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
"Savāktie paraksti ir pierādījums, ka sabiedrībai nav vienaldzīga situācija lauksaimniecībā, jo tiešo maksājumu izlīdzināšana uzlabos ne tikai konkrēto maksājumu saņēmēju situāciju, bet kopīgi atsauksies arī uz lauku iedzīvotājiem, lauku apdzīvotību, lielākām algām un pieejamākiem vietējiem produktiem," iepriekš norādīja Krauze.
Viņš apliecināja, ka lauksaimnieku organizācijas neatkāpsies no izvirzītājām prasībām, akcentējot, ka jāizbeidz Baltijas valstu lauksaimnieku diskriminācija salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) zemniekiem.
Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
