Foto: LETA

Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, pirmdien, 14. novembrī, Briselē notikušajā ES Ārlietu padomes sanāksmē pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ārlietu ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka sanāksmē dalībnieki apsprieda atbalstu Ukrainai, papildu sankcijas pret Krieviju, kā arī aktuālo situāciju Rietumbalkānos.

Sanāksmē Rinkēvičs aicināja ES dalībvalstis sniegt visu iespējamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainu Eiropas integrācijas un reformu procesos.

Ministrs sacīja, ka nekavējoties ir jālemj par turpmāko praktisko, tostarp makrofinansiālo, ES atbalstu Ukrainai un jāveido ilgtspējīgas ES atbalsta sistēmas.

Viņš pauda, ka svarīgi steidzami un iekļaujoši arī attīstīt globālu koordinācijas platformu. Ministrs izteica Latvijas atbalstu Ārlietu padomes lēmumam par ES Militārās atbalsta misijas Ukrainai darbības uzsākšanu un par specializēto Eiropas Miera mehānisma pasākumu apstiprināšanu 16 miljonu eiro apmērā.

Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, tostarp stiprinot sankcijas un apstiprinot sankciju devīto kārtu.

"Krievijas pilna mēroga iebrukuma rezultātā līdzšinējais ES un Krievijas attiecību pamats ir zudis. Atgriezties pie iepriekšējām attiecībām nebūs iespējams, tādēļ Eiropas Savienībai ir jāmaina paradigma attiecībās ar Krieviju. Atturēšanai, stratēģiskajai neatkarībai no Krievijas un noturības stiprināšanai jābūt Eiropas Savienības politikas pamatā. Ir jāstiprina Krievijas kaimiņvalstu noturība," uzsvēra Rinkēvičs.

Sanāksmē notika arī diskusija par Rietumbalkāniem, jo īpaši par gaidāmo ES un Rietumbalkānu samitu, kas šā gada 6. decembrī norisināsies Albānijas galvaspilsētā Tirānā.

Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka Krievijas karš Ukrainā ir izgaismojis Rietumbalkānu reģiona ievainojamību un no jauna iezīmējis ES paplašināšanās procesa ģeopolitisko un stratēģisko nozīmi. Krievijas kara seku mazināšanai ir svarīgi stiprināt ES un Rietumbalkānu sadarbību un turpināt iekļaut reģiona valstis ES iniciatīvās. Taču no visām reģiona valstīm tiek sagaidīta ES vērtībām atbilstoša rīcība. Piemēram, Bosnijai un Hercegovinai jāīsteno Eiropas Komisijas novērtējumā noteiktās reformas, lai virzītos uz priekšu ES integrācijas ceļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!