Finanšu ministrija (FM) piedāvā no nākamā gada minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem, ceturtdien paziņoja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt – lielajam algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem, jeb 120 eiro.
Par slieksni, kuras skaitīsies lielās un kura mazās algas vēl tiks diskutēts. Šis esot tikai sākotnējais FM un Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš nu nodots apspriešanai sabiedrībai, norādīja ministrs.
Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā noteikt 98 latus, jeb 140 eiro.
Paaugstinājumi plānoti arī 2015.gadā. Nākamgad minimālā alga valstī varētu būt jau 225 lati, jeb 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro (7 latiem). Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro (aptuveni 113 lati). Neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro.
Vienlaikus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014.gadā būs 22%, līdzšinējo 24% vietā, bet pēc gada tiks pazemināta līdz 20%.
"Pirmie soļi jau ir sperti, mēs esam vienojušies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Tagad ir ļoti svarīgi, lai arī jaunos priekšlikumus, sabiedrība pieņemtu. Šis būs smags politiska spiediena periods, jo tuvojas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, līdz ar to būs nepieciešams liels sabiedrības atbalsts," sacīja Vilks.
Tāpat ministrs norādīja, ka šobrīd Eiropa neiet šo ceļu – neviens nepalielina sociālo atbalstu, un notiek tieši otrādi, taču Latvija izvēlējusies šo variantu un cer, ka tas palīdzēs mazināt nevienlīdzības plaisu sabiedrībā.
Vilks piebilda, ka Latvijā visvairāk krīzes mazināšanos patlaban izjūt uzņēmēji, savukārt mājsaimniecībām bieži izmaiņas ir minimālas. "Tas vienkārši ir tas ceļš kā iziet no krīzes, taču ar jauno iniciatīvu ceram uzlabot arī mājsaimniecību situāciju," sacīja ministrs.
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (V) prognozēja – ja šāda vienošanās tiks panākta, tad tas būs liels atspaids ēnu ekonomikas mazināšanai, cilvēku dzīves apstākļi uzlabosies un uz mājsaimniecību gadā ienākumi varētu palielināties par 14%.
Ministre arī uzsvēra, ka šie priekšlikumi nevienlīdzības mazināšanai tiek arī speciāli mērķēti uz sabiedrības finansiāli neaizsargāto slāni.
"Ir viegli runāt par šo priekšlikumu negatīvajiem fiskālajiem aspektiem, proti, zaudējumiem pašvaldībām samazinoties ienākumu nodoklim, bet mēs aizmirstam, ka jārunā arī par pozitīvajiem aspektiem, kuru aprēķināt vienkārši ir grūtāk. Cilvēku dzīves kvalitātes uzlabosies un viņi varēs sniegt lielāku pienesumu savām pašvaldībām," sacīja Viņķele.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone arī stāstīja, ka šis ir unikāls gadījums, kad tik daudz gadus darba devēji un ņēmēji ir prasījuši pēc uzlabojumiem nodokļu slogu jautājumos, un nu beidzot, pirmo reizi, atbildes vietā nav tikai solījumi, bet reāli priekšlikumi kā situāciju uzlabot.
"Vienu brīdi jau likās, ka mēs esam kā sabojājušās plates, kas tikai atkārto vienu un to pašu. Tāpat arī Menģelsone minēja, ka nabadzība Latvijā neesot jāapkaro, bet gan to nedrīkstot pieļaut," sacīja Menģelsone.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra, ja šie priekšlikumi tiks īstenoti, tad tas būtu reāls atspaids ēnu ekonomikas apkarošanai. Turklāt, tie praktiski varētu mazināt nabadzību un uzlabot stāvokli ģimenēm ar bērniem. Mūsu sabiedrība ir tik ļoti polarizēta materiālā stāvokļa ziņā, un šis ir solis, lai to mazinātu. Darba grupas laikā mēs izteicām arī vairākas kritiskas piezīmes, un paldies FM kā tas visas tika arī izskatītas, norādīja Baldzēns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
