Ar 1. aprīli tiks likvidēts Brasas cietums, tādējādi turpinot ieslodzījuma vietu reformas un ļaujot Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) ietaupīt 3,5 miljonus eiro, portāls "Delfi" uzzināja IeVP.

Līdz ar Brasas cietuma slēgšanu visi notiesātie pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījuma vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmākā darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā. IeVP norāda, ka novecojušo Brasas cietuma ēku uzturēšana ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīga. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Pēc Brasas cietuma likvidācijas ietaupītais finansējums 2019. gadā un 2020. gadā tiks novirzīts darba samaksas palielināšanai IeVP nodarbinātajiem un citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai: Jelgavas dzīvojamā korpusa, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļas ēku jumtu, Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukuma un 3. korpusa remontdarbiem. Brasas cietums ir slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie ir pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tai skaitā izglītību un nodarbinātību. Ieslodzīto pārvietošana atbilstoši visām drošības prasībām noslēdzās šonedēļ.

Pēdējais ieslodzītais uz citām ieslodzījuma vietām no Brasas cietuma pārvests vēl 27. martā.

Foto: Restes un sienu gleznojumi – slēgts Brasas cietums

"Ir pienācis laiks spert nākamo soli Latvijas cietumu sistēmas attīstībā. Droša un moderna cietumu infrastruktūra ne tikai garantē starptautiski noteiktās ieslodzīto pamattiesības, kuras jāievēro ikvienā civilizētā valstī, bet arī palielina personāla un sabiedrības kopējo drošību. Arī cietuma personālam ir tiesības strādāt mūsdienīgā un drošā darba vidē. Uzskatu, ka publiski izskanējušie aicinājumi pārvirzīt Liepājas cietuma būvniecības projekta celtniecībai paredzēto finansējumu vērtējami kā nopietns iekšējās drošības apdraudējums," uzsver IeVP priekšniece ģenerāle Ilona Spure.

Papildus tam Spure atgādina, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības. Kopš 1997. gada Latvija pievienojusies Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018. gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsver, ka tas ir vēsturisks pagrieziens. "Reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi," tā Bordāns.

Bordāns akcentē, ka Liepājas cietuma būvniecības sākšana būtu nopietns ieguldījums sabiedrības drošības stiprināšanā un jaunā infrastruktūra palīdzētu noturēt darbā pieredzējušu ieslodzījuma vietu personālu. Tas kritiski nepieciešams darbam ar ieslodzītajiem ar mērķi mazināt noziedzīgās uzvedības riskus, jaunas cietuma ēkas celšanas nepieciešamību.

Cietumu reforma

Brasas cietuma slēgšana ir vien daļa no plašāka ieslodzījuma vietu reformu plāna, kuru īsteno IeVP. Ieslodzījuma vietu reforma notiek saskaņā ar valdības apstiprināto Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas nosaka ne tikai novecojušās un mūsdienu prasībām neatbilstošas cietumu infrastruktūras slēgšanu, bet arī paredz mūsdienu prasībām atbilstoša, jauna cietuma būvniecību.

Spure arī vērš uzmanību, ka joprojām ik gadu ieslodzījumā nonāk pieaugušie ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas ievērojami apgrūtina cietuma personālam uzticēto resocializācijas procesu īstenošanu. Šajā mācību gadā dažādās izglītības programmās Brasas cietumā mācījās 98 notiesātie. No tiem 62 notiesātie apguva pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Pārvietošana uz citām ieslodzījuma vietām tika plānota, primāri risinot jautājumu par iespēju turpināt uzsāktās mācības 6., 9. un 12. klases skolniekiem, sakarā ar to, ka šiem izglītojamajiem jākārto valsts pārbaudījumi. Rīgas vakara ģimnāzija Rīgas Centrālcietumā īsteno tādas pašas izglītības programmas kādas notiesātie apguva Brasas cietumā, tādēļ sadarbībā ar ģimnāzijas vadību risināts jautājums par iespēju uzņemt 6. klases, 9. klases un 12. klases izglītojamos Rīgas Centrālcietumā.

Brasas cietumā tika īstenotas arī divas profesionālās izglītības programmas, kas ļāva notiesātajiem iegūt elektromontiera un drēbnieka kvalifikāciju. Ņemot vērā izglītības iestāžu iespējas un ieslodzījuma vietu infrastruktūru, par piemērotāko ieslodzījuma vietu šo mācību turpināšanai tika izvēlēts Jelgavas cietums. Pašreiz apgrūtinošs ir fakts, ka vecajos cietumos trūkst piemērotu telpu sadarbības attīstīšanai ar komersantiem ieslodzīto nodarbināšanā.

Ar komersantu SIA "SRC Brasa", kurš Brasas cietumā bija izveidojis šūšanas ražotni, runāts par iespēju ražotni pārvietot uz citu ieslodzījuma vietu, tomēr ieslodzījuma vietu vecā infrastruktūra ne vienmēr atbilst komersantu noteiktajām ražošanas un tehniskajām prasībām.

IeVP norāda, ka kopš 2008. gada ieslodzījuma vietu nozarē jau notikušas būtiskas pārmaiņas – likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā.

Kopš apstiprinātā rīkojuma par Brasas cietuma likvidāciju notiek pakāpeniska amatpersonu un darbinieku pārcelšana vakantos amatos citās IeVP struktūrvienībās vai pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādēm. Pārcelšanai uz citām IeVP struktūrvienībām ir piekritušas 103 amatpersonas un 10 darbinieki, kas veido 67% no kopējā Brasas cietuma personāla skaita. Pēc savas iniciatīvas uz IeM iestādēm dienestā pārceltas septiņas amatpersonas, savukārt no dienesta kopumā, tai skaitā pēc savas iniciatīvas, atvaļinātas 36 personas.

Piedāvātajiem amatiem nav piekrituši un līdz ar Brasas cietuma slēgšanu tiks atbrīvoti no darba četri darbinieki.

Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 ha apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā. Gala lēmumu par tālāku darbību būs iespējams pieņemt pēc teritorijas sakārtošanas darbu noslēgšanas. Tas sastāv no 14 dažādām ēkām, kurās ir izvietots administrācijas ēkas korpuss, kurā atrodams bijušais Brasas cietuma priekšnieka kabinets, dežūrdaļa ar darba telpām un atpūtas telpu, trīs dažādi korpusi ar ieslodzīto kamerām, mācību telpas, medicīnas daļa, darba telpas, cietuma veikals, sporta zāle, ēdnīca, ilglaicīgās satikšanās telpas, kurās atrodamas istabas un laulību reģistrēšanas telpa, kā arī īslaicīgās satikšanās telpas.

Foto: Restes un sienu gleznojumi – slēgts Brasas cietums
Foto: DELFI

Brasas cietums spēja uzņemt līdz 465 ieslodzītajiem, taču parasti tik daudz klientu tajā nav bijis. Pēdējā gada laikā šajā cietumā dzīvoja aptuveni 360 ieslodzītie.

Brasas cietums, kurš iepriekš saucās Rīgas termiņcietums, ir slēgtais cietums Rīgā, kur mūsdienās sodu izcieta ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Tā bija viena no desmit IeVP pārziņā esošajām Latvijas ieslodzījuma vietām, kuru uzdevums ir nodrošināt ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildi.

Šī cietuma vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad Cietumu valde nolemj sākt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību Brasas apkaimē. No 1905. līdz 1911. gadam latviešu būvuzņēmējs Krišjānis Ķergalvis organizēja trīs ķieģeļu namu celtniecību, bet vienlaikus ar Tieslietu ministrijas atbalstu tiek iegādātas vairākas tuvākajā apkārtnē esošās ēkas, nolūkā paplašināt topošās ieslodzījuma vietas teritoriju.

Brasas cietums sāka savu darbību pēc pirmās ēkas celtniecības darbu pabeigšanas 1907. gadā. Sākotnēji Brasas cietumā ieslodzīja tikai vīriešus, bet vēlāk tajā ievietoja arī sievietes un nepilngadīgos. Mūsdienās Brasas cietumā bija izvietoti tikai vīrieši.

Pēc Brasas cietuma slēgšanas Latvijā turpinās darboties deviņas ieslodzījuma vietas, divas no tām – Rīgā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Iekšlietu ministrija Ieslodzījuma vietu pārvalde Jānis Bordāns Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form