Godmanis: ES līderi lēmumu par daudzgadu budžetu pieņēmuši, neieklausoties EP brīdinājumos  (132)

Godmanis, kurš vienīgais no Latvijas deputātiem strādā EP Budžeta komitejā, atgādina, ka visu laiku formāli notikušas tā dēvētās trialoga sarunas starp EP Budžeta komiteju, EK un ES Padomē prezidējošo valsti.

"Diemžēl līdz pat šodienai trialoga sarunas bija neveiksmīgas un nav novedušas pie kompromisa rezultāta. ES Padome 8.februārī pieņēma savu daudzgadu finanšu perspektīvu 2014.-2020.gadam pilnīgi vienpersoniski, pat neieklausoties EK nostājā un EP priekšsēdētāja Martina Šulca brīdinājumos, ko viņš izteica ES Padomes sēdes sākumā," uzsver Godmanis.

Šulcs pirms Eiropadomes sēdes brīdināja ES līderus: jo vairāk tiks samazināts budžets, jo lielāka varbūtība, ka EP to nobloķēs, izmantojot savas jaunās tiesības.

Godmanis skaidro, ka pēc tam, kad ES Padome nosūtīs pieņemto daudzgadu finanšu perspektīvu EP, par to savu slēdzienu sagatavos EP Budžeta komiteja, kurā strādā arī Godmanis. Komiteja sagatavos viedokli, kas tiks pausts EP plenārsēdē, kurā tiks balsots par budžetu. Esošā likumdošana neparedz EP iespēju grozīt ES Padomes pieņemto daudzgadu budžetu, proti, parlaments var to atbalstīt vai noraidīt. Ja EP budžetu noraida, tad, sākot ar 2014.gadu, ES finansējums tiek "iesaldēts" 2013.gada līmenī. Šādā gadījumā EK jānāk klajā ar jaunu finanšu perspektīvu, par kuru atkal jāspriež ES Padomei un EP. Turklāt šāda "iesaldēta" budžeta gadījumā nepieciešams pieņemt tā dēvētos pārejas noteikumus, kas paredz, piemēram, kohēzijas un lauksaimniecības finansējuma izmaksas.

Vērtējot Latvijas situāciju, ja ES nāktos strādāt "iesaldētā" 2013.gada budžeta situācijā, Godmanis norādīja, ka mūsu valstij nesamazinātos kohēzijas finansējums, kā to paredz patlaban pieņemtais ES Padomes lēmums, bet lauksaimnieki piedzīvotu pretēju situāciju, proti, tiešmaksājumos turpinātu saņemt 96 eiro (63,25 latus) par hektāru.

Godmanis norāda, ka no Latvijas ievēlētajiem eiroparlamentāriešiem vairāk vai mazāk jāsaskaņo pozīcija, vai likt veto ES Padomes pieņemtajam budžetam un pēc tam jākoordinē sava nostāja ar citu Baltijas valstu deputātiem. Turklāt būtiski ir nostāju koordinēt ar Latvijas valdības pozīciju, ko darīt apņēmies arī Godmanis.

"Man personīgi diezgan izšķiroši ir ieraudzīt jaunos datus, kā izskatās ES dalībvalstu jaunās kohēzijas aploksnes salīdzinājumā ar esošo 2007.-2013.gada periodu," sacīja Godmanis, bilstot, - ja Latvijai vienīgajai kohēzijas aploksne būs mazāka, viņš balsos pret šādu budžetu. "Tad es domāju, ka man kā deputātam no Latvijas ir pilnīgs pamats balsot pret šādu netaisnīgu jauno daudzgadu perspektīvu, uz ko tad es aicināšu arī citus deputātus no Latvijas."

EP deputāts norāda, ka atbildi uz to, kā rīkoties, viņš iegūs drīz, jo jaunās kohēzijas maksājumu aploksnes dalībvalstīm tagad tiek aprēķinātas, ņemot vērā gan jauno daudzgadu perspektīvu, gan piešķirtos papildu "bonusus" dalībvalstīm.

LETA jau ziņoja, ka piektdien, 8.februārī, ES līderi vienojās par bloka 2014.-2020.gada budžetu. Latvija nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), kurus būs iespējams izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.

Kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem 2019.gadā tiks izmaksāti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš uzsvēra, ka, ņemot vērā ES budžeta kopējo samazinājumu, Latvijai ir izdevies savas pozīcijas uzlabot. Turklāt, ja rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir trešā labākā pozīcija starp visām valstīm.

EP balsojums par ES daudzgadu budžetu varētu notikt jūlijā.