Ierobežojumu mīkstināšanas sacensība: JKP vēlas ātrākus risinājumus, bet citi ministri rosina nesteigties
Foto: DELFI

Otrdien, 1. februārī, valdības sēdē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri rosināja diskutēt par atsevišķu epidemioloģiskās drošības pasākumu pārskatīšanu ātrāk par 1. martu, tomēr pārējie valdības pārstāvji šajā diskusijā neiesaistījās, mudinot nesasteigt lēmumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabineta sēdes laikā labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) sacīja, ka vienā brīdī vajadzēs izrunāt jautājumu par balstvakcinācijas nepieciešamību. "Izskatās, ka balstvakcinācija omikronu neapstādina. Varbūt piebremzē, bet tā nav sudraba lode pret omikronu," atzina ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz balstvakcinācijas efektivitāti, lai samazinātu ar Covid-19 hospitalizēto un no šīs slimības mirušo skaitu. Kariņš uzsvēra, ka valdības balstvakcinācijas stratēģijas pamatā ir mērķis aizsargāt iedzīvotājus. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka valstī noteiktais epidemioloģiskās drošības pasākumu kopums ir ieviests ar mērķi samazināt saslimstību ar Covid-19 un novērstu slimnīcu pārslodzi. Ministrs secināja, ka ar šo mērķi sokas labi. Tāpat Plešs atzinīgi vērtēja sabiedrības atbildīgo attieksmi pret balstvakcināciju.

Labklājības ministrs pauda atzinīgus vārdus par to, ka balstvakcīnu saņēmis liels skaits senioru, tajā pašā laikā Eglītis pauda satraukumu, ka ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa un vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju neveiks balstvakcināciju, tādējādi pēc spēkā esošā regulējuma šiem cilvēkiem tiks liegti atsevišķi pakalpojumi, šie iedzīvotāji tiks izslēgti no ekonomiskās dzīves. "Tajā pašā laikā balstvakcinācija pret omikronu viņu situāciju daudz neko neuzlabos," secināja labklājības ministrs.

Eglītīs piebilda, ka valdība pati ir pieņēmusi dažādus lēmumus, vienlaikus aicinot sadarbībā ar ekspertiem vēlreiz izrunāt šos jautājumus.

Tāpat labklājības ministrs norādīja uz pirmdien, 31. janvārī, notikušajām koalīcijas partiju sarunām par nepieciešamību februārī izstrādāt plānu izejai no pandēmijas, tajā pašā laikā Eglītis mudināja risinājumus rast ātrāk. "Tiklīdz redzam ierobežojumus, kas sevi nav attaisnojuši, ņemam tos nost, negaidot nekādu 1. martu. Vienā brīdī kolēģi Saeimā sāks vēl pieņemt izmaiņas Covid-19 pārvaldības likumā, ja būs sajūta, ka kāds velk kājas," pauda Eglītis.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) mudināja izstrādāt dažādus ilgtermiņa risinājums. Viņa ieskatā, ir nepieciešams rīcības plāns līdz 1. septembrim. "Ja apgalvo, ka nevaram zināt visus [epidemioloģiskās situācijas] scenārijus, tas nekas, jo mums būtu dažādi rīcības plāni dažādiem scenārijiem. Tas būtu efektīvi. Mēs tagad skatāmies sīkiem solīšiem," teica Bordāns.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka tieslietu ministra priekšlikums ir precīzi tāds, kādu koalīcija sāka apspriest jau pagājušajā nedēļā, tāpēc, pēc Pavļuta domām, patlaban ir vērojama sacensība par to, kurš pirmais pieteiks jautājumu par "izejas stratēģiju" no pandēmijas. Veselības ministrs uzsvēra, ka koalīcija pirmdien vienojās par šāda plāna nepieciešamību un Operatīvās vadības grupa (OVG) to gatavo.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) kritizēja OVG gauso darbu, jo ministre divu nedēļu laikā nav saņēmusi atbildi uz uzdoto jautājumu [ar rīcību ar Covid-19 testiem. "Ar līdzšinējo tempu, bez precīziem uzdevumiem, protokoliem un birokrātiju līdz 1. martam nesaņemsim skaidras atbildes uz ministru jautājumiem," secināja Muižniece.

Kariņš atzina, ka situācija nemitīgi mainās un patlaban ir vairāki izaicinājumi, tostarp testēšanas kapacitāte, tomēr šī neprognozētā problēma ir risināma Veselības ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra līmenī, nevis tā ir OVG kompetence.

Tāpat, Kariņa ieskatā, diskutējams jautājums ir par Covid-19 sertifikāta izmantošanu valsts teritorijā, proti, kādos apstākļos šis sertifikāts būtu uzlabojams. Kariņš aicināja iesniegt priekšlikumus situācijas maiņai, piebilstot, ka visiem ir jāstrādā cieši roku rokā.

Jau vēstīts, ka šā gada 28. februārī beigsies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu ieviestā ārkārtējā situācija, bet līdz tam vēl tiek meklēti risinājumi ierobežojumu atcelšanai vai mīkstināšanai. Latvija arī mēģinās saskaņot Covid-19 ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju, pirmdien, 31. janvārī, pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Artūrs Toms Plešs Koronavīruss Covid-19 Gatis Eglītis Anita Muižniece Daniels Pavļuts Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form