Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma grozījumus valdības noteikumos "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē", ar kuriem tiek precizēts izglītojamo skaits vidējās izglītības iestādēs. "Pret" šiem grozījumiem valdības sēdē asi iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits pašvaldības izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā ir šāds:
- valstspilsētās – 120 izglītojamie;
- administratīvo teritoriju administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) – 90 izglītojamie;
- administratīvajās teritorijās ārpus administratīvajiem centriem – 40 izglītojamie;
- valsts augstskolas un privātās vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 40 izglītojamie;
- vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 25 izglītojamie.
Diskusijās par šo jautājumu pret iestājās LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kura norādīja, ka šādi rodas situācija, kurā skolēni tiek sadalīti, jo tiek radīti atšķirīgi apstākļi. Attiecīgi viņas pārstāvētā arodbiedrība lūdz, lai izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātājiem, būtu vienādi apstākļi.
Vanaga minēja piemēru, ka var būt situācija, kurā vienā ielas pusē atrodas pašvaldības dibināta izglītības iestāde, bet otrā — privāta. Šādā situācijā pašvaldības dibinātai skolai būtu nepieciešami vismaz 120 izglītojamie vienā klašu grupā, bet privātajā vien 40.
Vanaga arī atgādināja, ka agrāk mazs bērnu skaits pašvaldības vidējās izglītības iestādēs saistīts ar zemāku izglītības kvalitāti, tamdēļ viņa vaicāja, vai šāds pats princips nebūtu piemērojas arī privātās izglītības iestādēm. Vanaga arī nodevēja plānoto lēmumu par "rupju lobiju".
Arodbiedrības pārstāvei gan nepiekrita neviens no ministriem, kas iesaistījās debatēs. Proti, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atzīmēja, ka šāds skaits pieņemts, izvērtējot kopējo skolu tīklu. Viņa uzsvēra, ka, ja privātās izglītības iestādēm arī minimālo skaitu noteiktu 120, tad gandrīz visas no tām nāktos slēgt. Pret šādu LIZDA rosinājumu iebilda arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš atzīmēja, ka privātās izglītības iestādes bieži nodrošina padziļinātu atsevišķu mācību priekšmetu apguvi, kā arī viņš atgādināja, ka šāda prakse pasaulē ir bieži sastopama, tamdēļ to nevarētu saukt par segregāciju, bet gan iespēju.
MK par grozījumiem nobalsoja vienbalsīgi.
Grozījumu anotācijā arī norādīts, ka minimālā izglītojamo skaita kritēriji, kā arī kvalitātes kritēriji netiek attiecināti uz speciālās izglītības iestādēm, kā arī vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kas vidējās izglītības pakāpē īsteno tikai speciālās vidējās izglītības programmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
