IZM plāno atteikties no prioritārajiem virzieniem zinātnē  (1)

Kā norādīja ministrijā, ir dažāda veida pētniecības programmas – tādas, kurās var pieteikties visas zinātniskās institūcijas no visām zinātņu nozarēm, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP), un tādas, kur rīcībpolitikas veidotāji sadarbībā ar nozari nosaka aktuālos jautājumos konkrētā jomā, piemēram, valsts pētījumu programmas.

FLPP mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozaru grupās – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs. To projektu pieteikumi tiek vērtēti pēc zinātniskās kvalitātes, rezultātu ietekmes un īstenošanas iespējām un nodrošinājuma, kas ļauj nodrošināt sabalansētu FLPP īstenošanu starp zinātniskās izcilības atbalstīšanu un pilnvērtīgu visu zinātnes nozaru attīstīšanu.

Vienlaikus ministrija atzīmēja, ka nevar apgalvot, ka atbalstu saņem visi pieteikumi, ņemot vērā, ka 2021. gada konkursā no 579 projektu pieteikumiem finansēti tika 76, jeb 13%, kas gan salīdzinājumā ar citām programmām, gan starptautiska mēroga projektu konkursiem ir konkurss ar izteikti augstu projektu atlasi.

Attiecīgi izmaiņas, atsakoties no prioritārajiem virzieniem zinātnē, nepieciešamas, jo būtisks aspekts FLPP konkursā ir tajā, ka projektu pieteikumus izvirza zinātnieki, formulējot pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus, skaidroja IZM.

Tas nozīmē, ka sagatavojot FLPP konkursa nolikumu uz katru konkursu, tiks nodrošināta operatīva un elastīga iespēja noteikt tās zinātnes nozares un zinātnes nozaru grupas, kuras uz konkrēto konkursa organizēšanas laiku būs gan aktuālas zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā, gan nepieciešamas Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai, tajā skaitā labi kombinējoties ar valsts pētījumu programmām.

Pašlaik IZM ir izstrādājusi un ar citām ministrijām, organizācijām un nozari saskaņojusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kur ir piedāvāts no likuma svītrot jeb atteikties no prioritārajiem virzieniem zinātnē. Saskaņotais likuma grozījumu projekts tiek virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā un pēc tā apstiprināšanas Saeimā tālākas izmaiņas tiks veiktas arī saistošajos normatīvajos aktos, kas reglamentē FLPP īstenošanu.

Līdz šim prioritātes zinātnes virzienos noteica visu nozaru ministrijas apkopotie priekšlikumi. IZM norādīja, ka konkrētā pieeja primāri nevis veicina fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanu visās zinātnes nozarēs atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, bet gan lielākā mērā uzliek pienākumu zinātniekiem pieskaņoties valsts politikas vajadzībām, kas šobrīd, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma regulējumu ir valsts pētījumu programmu ietvaros veicami pētījumi.

Tas nozīmē, ka nenotiek pilnvērtīga Latvijā noteikto zinātnes nozaru attīstība caur mērķiem un uzdevumiem, kurus projektu formā piesaka paši zinātnieki, liecina informācija IZM noteikumu projektā.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles (VK) vērtējumā, noteiktās zinātnes virzienu prioritātes 2018.–2021. gadam ir pārāk plašas, zaudē jebkādu efektivitāti un nepilda savu uzdevumu – fokusēt Latvijas zinātnieku, zinātniskajā darbā iesaistīto personu un zinātnisko institūciju darbu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanai.

Revidentu skatījumā, prioritāro zinātnes virzienu skaits ir pārāk plašs – tas ietver vismaz 150 tēmu, kas nav adekvāti ierobežota finansējuma apstākļos.

IZM bija vienisprātis ar VK ieteikumu pārskatīt pieeju zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanai, lai šīs prioritātes pilnībā atbilstu uzdevumam nodrošināt valsts budžeta finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, un jau patlaban izstrādā atbilstošus grozījumus Zinātniskās darbības likumā attiecībā par prioritārajiem virzieniem zinātnē.