Jauniešu vidū pieaug smēķētāju un ūdenspīpes lietotāju skaits
Foto: DELFI

Pēdējo gadu laikā Latvijā smēķētāju skaits pieaudzis jauniešu, īpaši meiteņu, vidū, taču aizvien populārākas to vidū kļuvušas ūdenspīpes un elektroniskās cigaretes, šodien Latvijas Ārstu biedrības organizētajā diskusijā "Smēķēšanas ierobežošana Latvijā" stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina Latvijas iedzīvotāju paradumu pētījums, joprojām visvairāk smēķē vīrieši un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, taču jauniešu vidū kā sērga izplatās ūdenspīpes un elektroniskās cigaretes lietošana. Aptaujā noskaidrots, ka ūdenspīpi pīpējuši 31% puišu un 22,5% meiteņu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt elektronisko cigareti šajā pašā vecuma grupā smēķējuši 22,4% puišu un 10,4% meiteņu.

Aptaujās iegūtie dati liecina, ka kopš 1991.gada pieaug meiteņu īpatsvars, kas mēģinājušas smēķēt, un visbūtiskāk šis pieaugums ir manāms 15 gadu vecumā, un patlaban šajā vecumā vismaz reizi nedēļā cigareti izsmēķē piektdaļa meiteņu un puišu.

Savukārt šā gada sākumā 27 valstīts veiktā "Eirobarometra" aptauja "Eiropas Savienības iedzīvotāju attieksme pret tabaku" liecina, ka lielākais smēķētāju skaits ir Dienvideiropā un Austrumeiropā. Viskritiskāk situācija ir Grieķijā, kur smēķē 48%, savukārt Bulgārijā un Latvijā ir 36% smēķētāju, stāstīja Latvijas Universitātes Atturības un veselības izglītības veicināšanas biedrības pārstāvis Raivis Ieviņš.

Ja Eiropas Savienībā (ES) smēķēt pārstājis 21% aptaujāto, tad Latvijā vien 16%, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem. Aptauja atklāj, ka 39% respondentu Latvijā dienā izsmēķē gandrīz vienu cigarešu paciņu, savukārt cigaretes pārsvarā tiek iegādātas veikalos un lielveikalos, attiecīgi 41% un 45% gadījumu, bet tai pat laikā ES populārākā tabakas iegādes vieta ir specializētie tabakas veikali.

Līdzīgi kā ES, arī Latvijā vairākums jeb 80% aptaujas dalībnieku atbalsta attēlu un brīdinošu uzrakstu izvietošanu uz cigarešu paciņām, savukārt 64% atbalsta tabakas novietošanu ārpus redzamības tirdzniecības vietā.

Tai pat laikā Latvijā netiek atbalstīta nodokļu palielināšana tabakas produktiem, taču speciālistu uzskata, ka tieši nodokļa palielināšana varētu būt viens no faktoriem, lai samazinātu smēķēšanu pusaudžu un jauniešu vidū.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis skaidroja, ka no smēķētājiem aptuveni 30% saprot, ka tas ir kaitīgi, taču turpina smēķēt. Smēķēšana ne tikai saīsina smēķētāja mūžu, bet arī izraisa dažādas slimības, kā arī bieži tas ir par iemeslu dažādiem ugunsgrēkiem.

Lai situācija mainītos, būtu jāīsteno vairākas izmaiņas, tajā skaitā vajadzētu bargi sodīt tos, kas smēķē bērnu klātbūtnē, un tos, kas smēķē publiskās vietās. Tāpat pašvaldībām varētu tikt dotas tiesības normatīvajos aktos noteikt vietas, kur nedrīkst pārdot cigarešu paciņas, un stingri noteikt vietas, kur nedrīkst smēķēt. Kā arī no lielveikaliem vajadzētu izskaust tabakas izstrādājumu tirdzniecību un veikt citas darbības, lai Latvijas un Eiropa 2020.gadā būtu brīva no tabakas dūmiem, pauda Apinis.

Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis vērsa uzmanību uz to, ka Latvija daudzu valstu vidū izceļas ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu, kas visbiežāk ir skaidrojams ar to, ka grūtnieces smēķē.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka patlaban aktuālākais jautājums ir par to, kā vērsties pie jauniešiem, lai atturētu viņus pamēģināt smēķēt.

"Latvijā vidējais vecums, kad sāk smēķēt, ir 11 līdz 13 gadi. Līdz ar to pēdējais brīdis, kad pieaugušie var iejaukties, ir līdz tam, kad bērns sasniedz 11 gadu vecumu. Trīs bijušo valdību laikā nav bijis progresa saistībā ar veselības izglītības jautājumu. Uz jauniešiem parastie argumenti par nesmēķēšanu nedarbojas, tādēļ ir jādomā kaut kas cits. Un kā var runāt par demogrāfiju, zinot, cik daudz meiteņu smēķē?" sacīja Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka ir jāaktualizē jautājums par veselības izglītības ieviešanu mācību procesā, kā arī atbalsts tiek pausts nodokļu palielināšanai tabakas produktiem. Tāpat saistoša šķiet Austrālijas rīcība, kas paredz visām cigarešu paciņām vienādu noformējumu, izskaužot cigarešu ražotāja zīmola parādīšanos uz cigarešu paciņas.

Baltoties uz Eirobarometra aptaujā iegūtajiem datiem, izveidota pretsmēķēšanas kampaņa "Beidz smēķēt, sāc augstāk mērķēt", kuras mērķauditorija ir smēķētāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Kampaņas mērķis ir rosināt smēķēšanas atmešanu un palīdzēt to izdarīt, kā arī uzlabot informētību par smēķēšanas bīstamību.

Ieviņš informēja, ka kampaņas laikā izveidota bezmaksas interneta platforma "iCoach", kas palīdzēs atmest smēķēšanu, tādā veidā palīdzot atgūt veselību, kā arī ietaupīt naudu, uzlabot izskatu un pašsajūtu. Šajā vietnē reģistrējušies jau 222 000 lietotāju, no kuriem 2% ir no Latvijas, kas savukārt ir 1% no Latvijas smēķētājiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Latvijas Ārstu biedrība Latvijas Universitāte Papardes zieds Pēteris Apinis Smēķēšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form