Energoefektivitātes nodrošināšanas būvdarbi LLU galvenajā ēkā Jelgavas pilī sākās 2016. gada rudenī un līdz 2018. gada nogalei paveikts 57% no plānotajām aktivitātēm, kas nākotnē ļaus samazināt ēkas enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas, portālu "Delfi" informē LLU Komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
Jelgavas pils ir lielākā baroka laika celtne Baltijas valstīs, kurai nosvinēta 280 gadu jubileja. Nozīmīgākos atjaunošanas darbus tā pēdējo reizi piedzīvoja pēc 2. Pasaules kara. Pašreizējie būvdarbi ir būtisks posms pils attīstības vēsturē, lai tā turpinātu kalpot universitātes vajadzībām.
Divu gadu laikā, kā skaidro Janmere, pabeigta ventilācijas sistēmas izbūve Dienvidu spārnā un Austrumu spārna ārpagalmā, veikta logu nomaiņa un fasādes atjaunošana Dienvidu spārnā un daļā Austrumu spārna. Šī gada ziemā turpinās ventilācijas izbūve Austrumu spārna iekšpagalmā un sākti sagatavošanas darbi ventilācijas izbūvei Rietumu spārnā. Tāpat darbi sākti Ziemeļu spārnā līdz vārtiem, kur daļēji nomainīti logi. Savukārt pils bēniņos turpinās siltināšanas un ventkameru izbūves darbi, atklāj LLU pārstāve.
Tā kā 2018. gada vasarā Austrumu fasādes daļā tika atklātas papildus plaisas, aizkavējās fasādes atjaunošanas darbi. Universitāte piesaistīja būvkonstruktoru, kas veica fasādes apsekošanu un sniedza risinājumus fasādes nostiprināšanai.
Kopumā līdz 2018. gada 31. decembrim būvdarbi pabeigti 57% apmērā no visa plānotā apjoma. Jelgavas pils būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai pabeigti 59% apmērā un fasādes atjaunošanas darbi 51% apmērā no plānotā apjoma.
Kā zināms, ikdienā arī būvdarbu laikā Jelgavas pils tiek izmantota LLU izglītības un pētniecības funkciju veikšanai, taču ēka ir arī lielākais kultūras piemineklis Latvijā. Lai gan lielākā daļa no pils kultūrvēsturiskajām vērtībām tika nopostītas 2. Pasaules karā, energoefektivitātes būvdarbu veikšanā tiek ievērotas kultūrvēsturiskā pieminekļa īpatnības. Šobrīd veiktie atjaunošanas darbi saskaņoti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, apstiprina LLU.
Būvdarbus Jelgavas pilī veic pilnsabiedrība "PST un ARMS", kas noslēgusi līgumus ar vairākiem apakšuzņēmējiem: SIA "Bekoteks" elektrosmozes darbiem, SIA "Lafivents" vēdināšanas sistēmas izbūvei un UAB "Rūdups" logu izgatavošanai.
Atjaunošanas darbi notiek projekta "Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana" ietvaros, ko finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6 701 654,49 eiro, no kura Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējuma apjoms ir četri miljoni eiro. Tā īstenošana noslēgsies 2020. gada 1. oktobrī, sola LLU.
Paralēli energoefektivitātes darbiem, kā skaidro Janmere, pilī norisinās vairāku pils telpu vienkāršotas renovācijas, lai tās veidotu modernu studiju un zinātnes infrastruktūru. Būtiskākie ieguldījumi telpu atjaunošanā īstenoti LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā pils Dienvidaustrumu spārna 2. stāvā, kur darbi pabeigti 2018. gada pirmajā pusgadā. Tie īstenoti Eiropas Savienības projekta "LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju pētniecības, attīstības infrastruktūras un institucionālās kapacitātes stiprināšana". Atbilstoši tam LLU zinātnes infrastruktūras attīstībā līdz 2021. gadam kopumā tiks ieguldīti 16 721 153 eiro. To paredz vienošanās starp LLU un Centrālo finanšu līgumu aģentūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
