JL jauniešu dāsno biedra naudu pārbaudē KNAB gaida ziņas no VID

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pērn salīdzinoši prāvas summas partijai biedra naudā spēja samaksāt JL Jaunatnes nodaļas valdes locekļi, kas strādāja par JL Saeimas deputātu palīgiem. Tā, piemēram, 2498 latus biedra naudā samaksāja bijušā deputāta Madara Lasmaņa palīgs un šogad īsu brīdi arī iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieka amatā pabijušais Artūrs Hercogs. 1214 latus partijai atvēlēja Kristīne Laure, kas tagad ir Saeimas priekšsēdētājas un "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas palīdze. 1000 latu atvēlējis bijušais JL Jaunatnes nodaļas vadītājs Uģis Resnis, kurš Āboltiņas palīgs bija pērn.

Savukārt pērn 26.jūlijā Centrālajā vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegtajā "Vienotības" 10.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā sadaļā "Īpašumi" visiem trim kandidātiem bija tukšums. Ne skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi, ne norēķinu karšu atlikumi viņiem nepārsniedza 500 latus. Neviens no viņiem arī nedeklarēja kādus nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus, tāpat viņi neuzrādīja arī jelkādus vērtspapīrus un kapitāldaļas kādos uzņēmumos.

KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga portālam "Delfi" aprīlī pavēstīja, ka "KNAB pārbaudīs visu iemaksāto biedra naudu atbilstību partiju biedru ienākumiem", liekot noprast, ka pienāks kārta arī JL "jauniešiem". Tagad Karlsberga atklāja, ka pārbaude vēl nav pabeigta, jo "KNAB ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam lūgumu izvērtēt minēto personu ieņēmumu atbilstību izdevumiem."

Savukārt VID pārstāve Agnete Bušta portālam "Delfi" pavēstīja, ka birojam 13.jūlijā ir sniegta galīgā atbilde par divām personām, bet vienu VID vēl turpina pārbaudīt un atbildi sniegs vēlāk. Atklāt, par kuriem JL jauniešiem un kādu informāciju VID ir sniedzis korupcijas apkarotājiem, Bušta nevarēja, jo likums liedz dienestam atklāt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Tikmēr Karlsberga portālam "Delfi" paskaidroja, ka pārbaude uzsākta kopumā "pret vairākām" personām, tāpēc tā skaitīsies pabeigta pēc pilnas informācijas saņemšanas no VID. Tagadējos "daļējos rezultātus" KNAB neatklās, sacīja Karlsberga.

Laure un Resnis no "Vienotības" saraksta kandidē arī šoruden paredzētajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās un vēl joprojām nav deklarējuši ne kādus uzkrājumus, ne īpašumus. Rešņa vienīgais deklarētais amats ir students, savukārt Laure deklarējusi 10. Saeimas deputāta palīdzes un JL Jaunatnes nodaļas valdes locekles amatus.

Portāls "Delfi" iepriekš Saeimā bija noskaidrojis, ka vienam deputātam palīgu algām pērn un arī šobrīd bija atvēlēti 536 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē – ja deputātam ir viens palīgs, "uz rokas" tas saņem apmēram 370 latus mēnesī, ja divi – tad vēl mazāk. Tomēr tas netraucēja Laurei arī šogad 26.janvārī partijai biedra naudā samaksāt 498 latus, liecina KNAB uzturētā partiju finanšu datubāze.

Jau ziņots, ka atsevišķi partijas "Jaunais laiks" (JL) jaunatnes nodaļas aktīvisti pērn spējuši partijas kasē iemaksāt ar četriem cipariem rakstāmas biedra naudas, lai gan, kandidējot 10.Saeimas vēlēšanās, nekādus uzkrājumus nav uzrādījuši, pārliecinājās portāls "Delfi". Nevalstisko organizāciju eksperti, kas pēta partiju finansēšanu, atzīst – te varētu būt pamats pārbaudei, vai šajos gadījumos nav notikusi starpniecība, ko likums aizliedz.

Savukārt tobrīd vēl JL, tagad "Vienotības" līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa bija pārliecināta, ka partijai būtu jāpateicas jauniešiem, kas finansiāli grūtā laikā rod iespēju atbalstīt partiju, un norādīja – ja tiesībsargājošās iestādes vēlēsies pārbaudīt jauniešu iemaksāto biedra naudu likumību, partijas jaunā paaudze labprāt ar tām sadarbosies.

Lūgta skaidrot, kā, saņemot tikai deputāta palīga algu, atsevišķi JL Jaunatnes organizācijas biedri spējuši gada laikā partijai samaksāt biedra naudās vairāk nekā 1000 latu katrs, Āboltiņa portālam "Delfi" atbildēja: "Zinot JL jauniešus, tas neizskatās dīvaini, jo jaunieši ir motivēti darboties politiskajā procesā."

Āboltiņa arī uzsvēra - to, vai jaunieši ir pārkāpuši kādu likumu, pārbaudīs tiesībsargājošās iestādes. Viņa arī neuzskatīja, ka partijai būtu atbildība par to, ka ģenerālsekretārs, pieņemot biedru naudas, nepārliecinās, vai jaunieši šīs summas var sagādāt no saviem ienākumiem.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par partijas finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, vainīgajai personai uzliek sodu no 200 līdz 500 latiem. Savukārt par partijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību no 100 līdz 200 latiem lielu naudas sodu var uzlikt personai, kura izmantojusi starpnieku, vai arī pašam starpniekam.