Juridiskā komisija atbalsta Krimināllikuma papildināšanu ar pantu par nepatiesu ziņu izplatīšanu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Otrdien, 1. februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar pantu par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā komisijā sprieda deputāti un pieaicinātie eksperti, arī pašreizējie Krimināllikuma panti paredz atbildību par nepatiesu ziņu paušanu, tomēr, papildinot to ar jaunu normu, sankcija par šādu noziegumu izdarīšanu visiem kļūtu skaidrāka.

Kā norādīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Indra Gratkovska, arī šobrīd par apzinātu viltus ziņu izplatīšanu Krimināllikuma pants par huligānismu paredz atbildību, un to arī apliecina uzsākto procesu skaits – tādu nav daudz, bet tādi ir. Tāpat kriminālatbildība piemērojama par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli, ko paredz Krimināllikuma 194.1 pants. Arī 157. panta pirmā daļa nosaka, ka par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski soda ar probācijas uzraudzību vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Gratkovska arī minēja 231.1 pantu, kas nosaka sodu par apzināti nepatiess paziņojums par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu iestādē, uzņēmumā vai citā objektā.

"Varētu izdalīt kriminālatbildību uz vispārēju viltus ziņu izplatīšanu, lai atvieglotu noziedzīga nodarījuma pierādīšanu, kā arī, lai norma kalpotu preventīvi – atturētu personas no tādu noziegumu izdarīšanas," sacīja TM pārstāve.

Likumā netiktu lietots vārds "dezinformācija" vai "viltus ziņas", taču tiktu izmantoti vārdi, kas jau šobrīd ir Krimināllikumā, piemēram, "nepatiesas ziņas," deputātiem sacīja Gratkovska.

Runa ir par pārbaudāmiem, nepatiesiem vai maldinošiem faktiem, nevis viedokļa izteikšanu. Indra Gratkovska, TM pārstāve

Viņa sacīja, ka šāds pants būtu piemērojams gadījumos, kad kāda nepatiesa, taču pārbaudāma ziņa tiek pasniegts kā fakts. Pantā paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanā.

Krimināltiesību pētnieks un Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) arī atzina, ka Krimināllikums jau šobrīd paredz atbildību par šāda veida noziegumiem, taču sabiedrība likuma pantos to var nepamanīt, lasot pantu par huligānismu. Viņš sacīja, ka, lai likums kļūtu skaidrāks, tiek veidots jauns pants, nevis jauna tiesību forma. "Mums kā likumdevējam ir pienākums skaidri formulēt pārkāpuma sastāvu, lai varētu to saprast," atzina Judins, minot, ka jaunā norma nekā neierobežo vārda brīvību, bet gan attiecas uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. "Cilvēks, kurš izdara tādu darbību, apzinās, ka viņš izplata nepatiesu informāciju. Tā ir atbilde tiem, kas jautā "kas būs, ja es padalos ar informāciju, ko es kaut kur izlasīju?" Ja padalījies, neapzinoties, ka informācija ir nepatiesa, kriminālatbildības nav," sprieda deputāts.

Būs bargāks sods

"Jaunajā pantā paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem, jo huligānisms, kas saistīts ar nepatiesu ziņu izplatīšanu, ir bīstamāks un kaitīgāks par tā dēvēto "tradicionālo huligānismu," jo tas skar plašāku sabiedrības daļu, negatīvi ietekmē sabiedrības domu un noskaņojumu kopumā, kas neatbilst faktiskajai realitātei," sacīja Gratkovska.

Šis pants tiks piemērots tikai tajos kriminālprocesos, kas uzsākti pēc panta stāšanās spēkā.

Bažas par vārda brīvību

Tiesībsarga biroja pārstāve Kristīne Pakārkle komisijā izteica bažas par likuma saprotamību cilvēkiem, lai viņi zina, ko var un ko nevar teikt.

"Pierādīt to, vai veikals ir vai nav sabrucis, ir daudz vienkāršāk, nekā tādu informāciju, kas attiecas uz cilvēka veselību, vai viņam ir bijis kāds veselības kaitējums," sprieda Pakārkle, sakot, ka "Varbūt Augstākajai tiesai ir skaidrs, kas ir ziņa, kas ir viedoklis, bet šāda skaidrība var nebūt visiem tiesību piemērotājiem, katram policijas iecirknim."

Viņa minēja piemēru, ka tāpat katram cilvēkam nebūs skaidrs, vai viņi var dalīties ar informāciju: "Rakstot "Whatsapp" grupā ar 20 cilvēkiem, ka "no vakcīnas nomira mans brālēns, aicinu jūs nevakcinēties" – vai tā būs ziņa, par ko varēs saukt pie kriminālatbildības. Būs situācijas, kurās cilvēki baidīsies paust viedokļus un informāciju. (...) Aicinu vērst skaidrojumu, kā šī norma tiks piemērota, un kas būs noderīga ne tikai tiesību piemērotājiem, bet arī pašiem cilvēkiem, lai neatstātu negatīvu iespaidu uz vārda brīvību," atzina Pakārkle.

Par normas praktisko piemērošanu bažījās arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Līvija Millere, paužot, ka var pastāvēt situācijas, kurās var saukt cilvēku pie atbildības par dalīšanos ar sabiedrībā strīdīgu jautājumu, kurus patiesumu šī persona pati nevar pārbaudīt. "Ja lietas var pavērsties tā, ka arī par to var saukt pie atbildības, tas būs vārda brīvības aizskārums," sacīja Millere.

Savukārt Valsts policijas pārstāve Antra Stadiņa norādīja, ka katrs gadījums tiktu skatīts individuāli, kā tas noticis līdz šim, un likums skaidri nosaka, ka nepatiesas informācijas paušanai ir jābūt apzinātai.

Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS) aicināja normu nevirzīt un pietiekoši diskutēt, lai kliedētu sabiedrības bažas, uz ko komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) atbildēja, ka par šo likumprojektu diskusijas notiek jau vairāku gadu garumā, un visi, kas vēlējušies izteikt savu viedokli vai piedalīties darbā, saņēmuši šādu iespēju.

Pret priekšlikumu balsoja Valērijs Agešins (S), Ivans Ribakovs (S) un Tavars. Nebalsoja Inese Lībiņa-Egnere (JV), kā arī frakcijas "Neatkarīgie" pārstāvis Aldis Gobzems. Juridiskās komisijas sastāvā ir arī Jūlija Stepaņenko, taču viņai pagaidām ir atņemtas tiesības piedalīties Saeimas darbā, jo viņa nav uzrādījusi sadarbspējīgu sertifikātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aldis Gobzems Ivans Ribakovs Juris Jurašs Saeima Tieslietu ministrija Valērijs Agešins Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form