Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā klajā nākusi monogrāfija "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu", kurā aplūkota drošības problemātika un tas, kā ekonomiskus, politiskus, personiskus u.c. draudus izprot Latvijas sabiedrība. Ar pētījuma rekomendācijām rīcībpolitikas veidotājiem un darba rezultātiem ikviens varēja iepazīties un jautājumus ekspertiem uzdot attālinātā diskusijā LU Sociālo zinātņu fakultātē piektdien, 3. decembrī. Tiešraide bija vērojama arī portālā "Delfi".
"Mūsu pētījums paver iepriekš neaplūkotu lauku, iedziļinoties iedzīvotāju subjektīvajās bažās. Kvantitatīvie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti var būt mierinoši, taču tieši kvalitatīvās izpētes metodes, kuras izmantotas šajā pētījumā, ļauj iedziļināties iedzīvotāju argumentācijā un motivācijā – un tā var izrādīties nepatīkama. Iedzīvotāju drošības izpratnes pārzināšana, pat tad, ja tā nesakrīt ar objektīvi pastāvošo draudu līmeni, ir nepieciešama kā rīcībpolitikas veidošanas sociālais ietvars. Līdz ar to šoreiz mēs strādājām fokusgrupās un individuāli ar 12 Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem," komentē Iveta Reinholde, LU SZF profesore, profesionālās biedrības "Iekšējā audita institūta (IAI)" valdes locekle, Eiropas iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle un viena no monogrāfijas zinātniskajām redaktorēm.
Viens no centrālajiem pētījuma jautājumiem ir, vai bažas un apdraudējumi, ko izjūt cilvēki, atspoguļojas politiskajos lēmumos, un vai draudi, kuri ir nozīmīgi iedzīvotājiem, tiek identificēti arī kā draudi rīcībpolitikas veidošanas līmenī: ministrijās un iestādēs. Pētījuma autori – Rovena Berga, Kristaps Celmiņš, Ruta Ceple, Harijs Kārkliņš, Aleksandra Kjakste, Valdis Otzulis, Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Sigita Struberga, Malvīne Stučka, Gunārs Valdmanis – aplūko drošības problemātikas dažādās šķautnes.
Pētījums apzina gan iedzīvotāju skatījumu uz drošību, piemēram, bailes un stereotipus, gan arī rada priekšstatu par drošības uztveres dažādiem aspektiem sabiedrībā kopumā. Noslēgumā aplūkota arī valdības krīzes komunikācija Covid-19 pandēmijas izplatības sākuma posmā, izvērtējot, vai pašvaldību reakcija uz iedzīvotāju paustajām bažām atbilst labas pārvaldības principiem.
Par monogrāfijas rezultātiem un rekomendācijām plašāk bjia iespējams uzzināt diskusijā piektdienā, 3. decembrī, pulksten 16, kas bija translēta no LU SZF Berlina auditorijas. Diskusijā piedalījās Iveta Reinholde, LU SZF profesore, Žaneta Ozoliņa, LU SZF Politikas zinātnes nodaļas profesore, SPPI vadošā pētniece, monogrāfijas zinātniskā redaktore, Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece, monogrāfijas zinātniskā redaktore, Gunārs Valdmanis, politikas un vides zinātnes maģistrs, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, kā arī Malvīne Stučka – Latvijas Universitātes politikas zinātnes doktorante. Diskusijai attālināti bija iespējams sekot līdzi LU SZF Facebook lapā un portālā "Delfi".
Monogrāfija drīzumā būs pieejama LU Akadēmiskajā apgādā.
Projektu "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu" (lzp-2018/1-0480) finansējusi Latvijas Zinātnes padome, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
