Vilnīti ierosināts atlaist, jo komisija secināja, ka viņš KNAB šefa amatam neatbilst. Par to trešdien žurnālistus informēja Kalnmeiers.
Kalnmeiera vadītā komisija šādu lēmumu pirmdien pieņēma vienbalsīgi, visiem pieciem komisijas locekļiem balsojot par.
Komisija kopumā vērtēja 13 iespējamos Vilnīša pārkāpumus. Komisija secināja, ka desmit gadījumos notikuši sistemātiski dažādu likumu un normatīvo aktu pārkāpumi. Tāpat Vilnītis pēc dažādu institūciju aizrādījumiem par pārkāpumiem, tos nav labojis.
Divos gadījumos pārkāpumi nav konstatēti, bet vienu, lai netraucētu kriminālprocesu, komisija nevērtēja. Ģenerālprokuratūrā pašlaik ir sākts kriminālprocess par operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu izlietojumu KNAB, par ko prokuratūrā vērsās Valsts kontrole.
Kalnmeiers atzina, ka pēc komisijas slēdziena par šiem desmit pārkāpumiem sākt kriminālprocesu pret Vilnīti nav pamata. Ģenerālprokurors atzina, ka tie ir gan Kriminālprocesa likuma, gan Operatīvās darbības likuma pārkāpumi, taču plašāk par tiem nestāstīja, jo tā ir klasificētā informācija.
Kalnmeiers arī nevēlējās stāstīt, kāpēc tika pieļauti šie pārkāpumi, norādot, ka tā ir klasificētā informācija, taču viņš atzina, ka Vilnītim pietrūcis gan operatīvā darba, gan arī iestādes vadītāja iemaņu.
Ģenerālprokurors, paužot savu viedokli, žurnālistiem sacīja, ka iestādes vadītājiem, kurš nemāk strādāt komandā un nemāk sastrādāties ar darbiniekiem, varētu būt grūti pildīt savus pienākumus. Viņš arī piebilda, ka pieredzei operatīvajā darbā KNAB vadītājam ir būtiska nozīme, un šādai pieredzei būtu jābūt vienam no kritērijiem, izraugoties KNAB šefu.
Šobrīd par komisijas lēmumu jau ir informēts premjers, un tālāk Ministru Kabinetam jālemj, vai nodot komisijas ierosinājumu Saeimai, kas var balsot par Vilnīša atlaišanu, vai arī neņemt to vērā.
Pats Vilnītis vēl nav par komisijas lēmumu informēts.
Kopumā komisijā sanākusi uz septiņām sēdēm, un lielākajā daļā no tām piedalījās arī Vilnītis, taču komisijas sēdēs notikušo Kalnmieres neatklāja.
Vilnītis par komisijas lēmumu trešdien uzzinājis no medijiem, tāpēc pirms iepazīties ar pilno komisijas slēdziena tekstu viņš komentārus nesniegs, portālam "Delfi" sacīja KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) trešdien pusdienas laikā, kad vēl publiski nebija zināms ģenerālprokurora vadītās komisijas slēdziens, sacīja, ka valdībai būs "jāatbalsta komisijas rekomendācijas par KNAB vadītāju". Pēc premjera sacītā, saņemot komisijas slēdzienu, valdībai būs "jārīkojas bez liekas kavēšanās".
Pēc komisijas lēmuma paziņošanas premjers ar sava preses pārstāvja Mārtiņa Pankes starpniecību norādīja, ka koalīcijā jau iepriekš ir panākta vienošanās, ka jautājumā par KNAB vadītāju Vilnīti valdība un Saeima rīkosies atbilstoši komisijas atzinumam.
Ministru prezidents rosinās šo rekomendāciju atbalstīt valdībā un Saeimā. Šo jautājumu valdībā izskatīs tuvākajā laikā likumā noteiktajā termiņā.
Jau vēstīts, ka marta sākumā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku sūdzību par biroja šefa Normunda Vilnīša iespējamajiem pārkāpumiem, nolēma rosināt valdību veidot Vilnīša darbības vērtēšanas komisiju.
Valdība arī bez debatēm piekrita Kalnmeiera ierosinājumam izveidot komisiju, kurai līdz maija vidum bija jāizvērtē Vilnīša atbilstību amatam. Kalnmeiera vadītās komisijas sastāvā tika iekļauti Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un valdības deleģētais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V). Taču ilgu laiku komisijai neizdevās sasaukt tās locekļus, cilvēku aizņemtības dēļ, tādēļ vērtēšana ievilkās.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.
Dombrovskis vairakkārt nepiekritis Vilnīša iecerētajai biroja reformai un to apturējis. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.
Pērn aprīlī Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.
Vēlāk premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.
Vilku maija vīdu Vilnītis atlaida no amata KNAB. Vilks no amata atbrīvots saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu. Par šo lēmumu Vilks vērsies tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
