Kāpēc uz laiku aptur potēšanu ar 'AstraZeneca' un kā tas ietekmēs vakcināciju – skaidro eksperti
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pirmdien, 15. martā, papildu piesardzības nolūkā Latvijā uz laiku apturēta vakcināciju pret Covid-19 ar "AstraZeneca" vakcīnu. Eksperti norādīja, ka tas veikts drošības nolūkos, līdz tiks pabeigtas pārbaudes, kas varētu prasīt laiku līdz divām nedēļām. Eksperti uzskata, ka šis lēmums varētu vairot sabiedrības uzticību vakcinācijai, nevis to mazināt, kā arī Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 10 000 neizlietotu "AstraZeneca" vakcīnu devu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē, kurai varēja sekot līdzi portālā "Delfi", eksperti informēja par aktuālo informāciju.

Pasākumā piedalījās Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, kā arī pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Veselības inspekcijas (VI).

Kā preses konferencē uzsvēra Henkuzens, trombozes var tikt novērotas iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ, neatkarīgi no vakcīnas. "Mēs vakcinējam plašu sabiedrību un jābūt uzmanīgiem, ja novērojam plašu nopietnu blakusparādību, tāpēc arī ieviešam šo pagaidu drošības pasākumu līdz Eiropas Zāļu aģentūra izskatīs kopsakarā visus Eiropā notikušos gadījumus," sacīja Henkuzens.

Viņš uzsvēra, ka "vakcīnas nekādā gadījumā negrasāmies izmest, mēs tās atstāsim ledusskapī, līdz saņemsim Eiropas Zāļu aģentūras izvērtējumu". Tas varētu būt gaidāms tuvākās nedēļas laikā, piebilda Henkuzens.

Pacientiem, kuriem tuvākajā laikā ir pieraksts uz pirmo vai otro devu, tas būs jāatliek uz vienu vai divām nedēļām. Attiecībā uz tiem pacientiem, kas jau ir vakcinēti ar "AstraZeneca", Henkuzens norādīja, ja triju dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas paliek slikti, jāvēršas pie ārsta.

Kā skaidroja Zavadska, nevēlami notikumi pēc vakcinācijas ir nevēlama medicīniska izpausme, kas seko vakcinācijai un kurai ne vienmēr ir cēloņsakarība ar vakcīnas lietošanu. Šī saistība vienmēr ir jāizmeklē, lai varētu droši teikt, ka tā patiešām ir. Viņa norādīja, ka laba vakcīna ir tāda, kas nodrošina vislabāko aizsardzību un rada minimālas nevēlamas blaknes.

Vai šis lēmums varētu kalpot par pamatu, ka Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra rekomendēs Veselības ministrijai pārskatīt prioritāro vakcinējamo grupu sarakstus?

Zavadska atbildēja, ka Imunizācijas valsts padome ir sekojusi līdzi ziņojumiem Eiropas valstīs, cieši sazinoties ar Zāļu valsts aģentūru par to, kādi ir ziņojumi Latvijā. Pirmdien pēcpusdienā Eiropas Imunizācijas padomēm bija kopēja sanāksme, kur katrs ziņoja par situāciju savā valstī. "Jāatzīmē, ka vairākas no valstīm tieši piesardzības nolūkos pieņēmušas šādus lēmumus. Tas kalpoja arī mūsu Imunizācijas padomes lēmuma pamatam. Pašreiz neviena no citu valstu pieredzēm vai ziņojumiem neliecina, ka mainīsim [prioritāri vakcinējamo grupu sarakstus]. Ziņotie gadījumi ir vecuma grupai līdz 50 gadu vecumam, tāpēc nav nekādu indikāciju, ka varētu mainīties [prioritāro grupu saraksti]," teica Zavadska. Ir jāsagaida šie rezultāti gadījumiem, kas ir ziņoti no citām valstīm, un tālāk jāturpina rīkoties attiecībā no šo rezultātu secinājumiem, viņa uzsvēra.

Vai ir zināms, cik "AstraZeneca" flakonu ir palikuši iesākti un kā rīkoties ar palikušajām devām?

Henkuzens teica, ka rekomendācijas vakcinācijas kabinetiem ir vakcināciju neturpināt ar "AstraZeneca", taču saglabāt to atbilstošos apstākļos ledusskapjos. Ja ir atvērti flakoni, tad arī ar tiem pagaidām neturpināt vakcināciju.

Ko šis lēmums nozīmē Latvijas kopējam potēšanas procesam? Cik liela ir paredzētā pauze?

Henkuzens atbildēja, ka tuvākās vakcīnu piegādes šobrīd ir plānotas sestdien un svētdien. Sestdien tiks saņemtas 16 000 "Moderna" vakcīnu devas, bet svētdien – 1100 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devas. Visticamāk, tuvākajās dienās redzēsim strauju samazinājumu vakcinācijas tempam, un vakcinācija tiks nodrošināta no tām piegādēm, kas ir plānotas. Viss atkarīgs no Eiropas Zāļu aģentūras, cik ātri viņi pieņems šo rekomendāciju. Pagaidām skatāmies uz ceturtdienu, ja ceturtdien būs lēmums, tad arī strauji rīkosimies. Tempa samazinājums varētu būt maksimums uz divām nedēļām, bet tas ir pakārtots Eiropas Zāļu aģentūras lēmumam.

11. februārī ar "AstraZeneca" tika vakcinētas Latvijas augstākās amatpersonas. Vai viņi ir saņēmuši otro vakcīnas devu?

Zavadska sacīja, ka to, kuru vakcināciju pret Covid-19 veica ar "AstraZeneca" vakcīnu, otrās devas saņemšana paredzēta posmā no deviņām līdz 12 nedēļām pēc pirmās devas ar rekomendāciju veikt to tuvāk 12. nedēļai augstākas efektivitātes dēļ. Otrās devas saņemšana, visticamāk, varētu netikt ietekmēta ar šo lēmumu, jo nav vēl īsti pienācis laiks otrajai devai tiem cilvēkiem, kas pirmie saņēma. Kā mēs redzam, visi mūsu ministri un citas svarīgas personas jūtas labi un, visticamāk, saņems arī savu otro devu, atzīmēja Zavadska.

Kas notiek ar cilvēkiem, kuri jau ir savu pirmo "AstraZeneca" vakcīnas daļu saņēmuši, bet vairs nevēlēsies saņemt otro daļu? Vai process būs jāsāk no sākuma ar citu vakcīnu?

Kā skaidroja Zavadska, šobrīd nav zinātnisku pierādījumu, ka var jaukt dažādas vakcīnas viena vakcinācijas kursa ietvaros. Tas šobrīd ir sliktākais scenārijs, kas ir maz ticams. Ja vakcīna vairs netiktu lietota, tad ir citas vīrusa vektora vakcīnas, kuras drīzumā varētu parādīties. "Šajā gadījumā es laikam ieteiktu nesteigties laikam un lēmumiem pa priekšu, jo tā ir piesardzības rīcība un mums nav pašreiz pamata domāt, ka būs jāmaina sava vakcinēšanas taktika," teica Zavadska.

Kādas būs sekas cilvēkam, ja viņš tomēr izlemj nevakcinēties ar otro "AstraZeneca" vakcīnas devu?

Zavadska teica, ka mums katram ir tiesības pieņemt lēmumus, ko mēs vēlamies un ko mēs nevēlamies darīt. Viņa iesaka sekot līdzi ekspertu ieteikumiem un rekomendācijām. Zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka pēc vienas devas saņemšanas līdz 90 dienām ir augstāka aizsardzība. Vēlāk, visticamāk, kādā brīdī tā varētu samazināties un būtu nepieciešama balstvakcinācija.

Cik liela ir "AstraZeneca" partija Latvijā, kas tagad stāvēs nelietota?

Henkuzens atbildēja, ka šis jautājums ir jāprecizē atsevišķi, bet runa ir vairāk nekā par 10 000 devām.

Kā vakcinācijas procesa īslaicīga tempa samazināšanās varētu ietekmēt epidemioloģisko situāciju Latvijā?

SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka dati, kas tiek apkopoti katru dienu, liecina, ka ir saslimstības samazinājums. Ievērojams samazinājums ir gados vecāku cilvēku vidū. Tāpat samazinās arī hospitalizēto cilvēku skaits, kas parasti ir tie cilvēki, kuriem ir vislielākais risks slimot smagāk. Tāpat samazinājās saslimstība stacionāros pacientiem, kas tur ārstējas, tāpat arī sociālās aprūpes iestādēs. To SPKC sasaista ar faktu, ka vakcinēšana notiek mērķtiecīgi šajās vecuma grupās un ārstiem. Tam ir ieguldījums situācijas uzlabošanā. Divu nedēļu pārtraukums varētu dot papildu neaizsargātus cilvēkus, piebilda Perevoščikovs. Kopumā uzskatām, ka saslimstība ilgtermiņā samazināsies, ja vakcinācija turpināsies un mērķi, lai sasniegtu kolektīvo imunitāti un tas būs ar laiku sasniegts. "Šobrīd tas nav nekas labs, bet ceram, ka situācija drīzumā atrisināsies", teica Perevoščikovs.

Kā šis lēmums ietekmēs iedzīvotāju kopējo vēlmi vakcinēties, kas tāpat bija diezgan zema?

Zavadska apgalvoja, ka tas rada papildu piesardzību un šaubas, bet viņa atgādina, ka šis lēmums ir tieši tāpēc, lai uzturētu drošības līmeni, lai kliedētu šaubas. "Ja redzēsim, ka visu gadījumu analīze ir bez cēloņsaistības, tad uzticība varētu tikai pieaugt," uzsvēra Zavadska.

Jau ziņots, ka papildu piesardzības nolūkā SPKC, Imunizācijas valsts padome (IVP), ZVA un VI ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17. martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk – 24. martā – 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31. martā – 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

Kā informēja ZVA, lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Kā otrdienas rītā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Zavadska, nepieciešamas vismaz divas nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētus trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanās ar "AstraZeneca" un pārliecinātos, ka vakcīna ir droša.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Dace Zavadska Zāļu valsts aģentūra Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form