Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka, izvērtējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu pārtraukšanu profesionālajā izglītībā pēc būtības, nav pamata Valsts kontroles (VK) apgalvojumam par 4,29 miljonu latu zaudējumiem valsts budžetā, jo minētā nauda lielā mērā ir palikusi izglītības sistēmā un nav uzskatāma par zaudētu, pavēstīja ministra padomniece Inita Blačforda.
VK secinājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcības dēļ, tai nenodrošinot profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānam atbilstošu ERAF projektu apstiprināšanu, ieviešanu, ieviešanas uzraudzību un pārtraucot 18 projektu, valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi vismaz 4,29 miljonu latu apmērā, jo projektu īstenošanā ieguldītie līdzekļi nav atgūstami no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, iepriekš žurnālistiem pastāstīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Izglītības ministrs šos pārmetumus noraida un projektu apturēšanu sauc par valstiski tālredzīgu rīcību.
"Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī valdība, atbalstot ministrijas piedāvātos risinājumus, projektu apturēšanu uzskata par pamatotu un valstiski tālredzīgu rīcību. Pirmkārt, tādējādi esam izvairījušies no riskiem par visas ERAF aktivitātes neattiecināšanu, kas būtu radījuši 64 miljonu zaudējumus valsts budžetam. Otrkārt, papildus esam piesaistījuši naudu 31 miljona latu apmērā, tādējādi profesionālās izglītības modernizācijā pieejamos līdzekļus kāpinot līdz gandrīz 100 miljoniem latu," uzsvēra Ķīlis.
Tāpat pašlaik IZM strādā, lai nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā profesionālā izglītība tiktu izvirzīta par prioritāti un arī pārējām profesionālās izglītības iestādēm būtu iespēja saņemt finansējumu aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai.
Jau vēstīts, ka VK pērn septiņu valsts institūciju, tostarp IZM, finanšu pārskatu revīzijās konstatējusi būtiskas kļūdas.
Tāpat ziņots, ka IZM pērn, izvērtējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" apstiprināto projektu ieviešanas gaitu, nolēma iesaldēt projektu darbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.
Šāds lēmums pieņemts, jo konstatēts, ka nevienai profesionālās izglītības iestādei nav iespējams nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju atbilstoši IZM apstiprinātajai skolas attīstības stratēģijai un ERAF aktivitātes mērķim.
Atbilstoši valdības 13.marta lēmumam ERAF finansētajā otrajā projektu kārtā atbrīvosies finansējums teju 44 miljonu latu apmērā. Pēc jaunās projektu iesniegumu atlases bija plānots noteikt sešas līdz astoņas profesionālās izglītības iestādes, kas kvalificējas ERAF finansējuma saņemšanai otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, nodrošinot pilnīgu iestādes infrastruktūras modernizēšanu un finanšu resursu koncentrēšanu.
Aprīļa beigās IZM pavēstīja, ka papildus līdz šim rezervētajiem 44 miljoniem latu profesionālo skolu attīstībai koalīcijas darba grupā par Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu nolemts novirzīt vēl aptuveni 31 miljonu latu un no kopējās summas 30% tiks piešķirti skolām Latgalē.
Līdz ar to kopumā profesionālo skolu modernizācijai tiks piešķirti aptuveni 75 miljoni latu, tādējādi ļaujot atbalstīt līdz desmit projektiem. Par līdz šim rezervētajiem aptuveni 44 miljoniem latu varēja pabeigt sešus lielus projektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
