Koalīcijā atkal nav vienprātības par jauno ST tiesnesi; Rodiņas ievēlēšanai vajadzēs opozīcijas atbalstu
Foto: LETA

Valdību veidojošo partiju vidū atkal nav vienprātības jautājumā par jaunā Satversmes tiesas (ST) tiesneša ievēlēšanu, līdz ar to šim amatam virzītās Anitas Rodiņas ievēlēšanai, visticamāk, vajadzēs opozīcijas politiķu atbalstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdzīga situācija piedzīvota arī iepriekš, kad vakanto ST tiesneša vietu neizdevās aizpildīt, jo koalīcijas partijas nespēja savstarpēji vienoties par piemērotu kandidātu. Atšķirībā no šīs reizes pirmajā piegājienā vakantajam tiesneša amatam tika pieteikti pieci kandidāti, vairums no tiem tika izvirzīti no valdību veidojošo partiju puses.

Otrajā piegājienā amatam pieteikta tikai Rodiņa, kura iepriekš kā kandidāte nebija izvirzīta.

Iepriekš galvenie iebildumi pret kandidātiem, kas potenciāli varēja iegūt vairāk deputātu balsu, saistījās ar ST spriedumu par ģimenes definējumu, tādējādi saduroties valdībā pārstāvētajām konservatīvajām un liberālajām vērtībām. Arī šoreiz par vienu no šķēršļiem vienoties par kopīgu atbalstu Rodiņai kalpo tieši šis jautājums.

Pēc tikšanās ar Rodiņu Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka politiskais spēks Rodiņu neatbalstīs. Jaunās konservatīvās partijas deputāti par atbalstu viņai vēl ir pārdomās, taču "KPV LV" Saeimas frakcijai paredzēts brīvais balsojums. Frakcijas vadītājs atzina, ka tas saistīts tieši ar ST spriedumu par ģimenes definīciju un Rodiņas pozīciju šajā jautājumā.

Turpretī opozīcijas partiju vidū Rodiņa gan varētu saņemt balsis. Zaļo un zemnieku savienība izšķīrās par atbalstu viņas kandidatūrai. Balsot par viņu gatava arī parlamenta lielākā frakcija, ko veido partijas "Saskaņa" deputāti, informēja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S).

Līdz ar to, ja Rodiņa saņems tikai daļu koalīcijas deputātu balsu, tikt ievēlētai amatā viņai var palīdzēt opozīcijas deputātu atbalsts.

Lai Rodiņu ievēlētu ST tiesneses amatā, par viņu jānobalso vismaz 51 parlamenta deputātam.

Paredzēts, ka balsojums par Rodiņas apstiprināšanu Saeimā būs rīt, 11. martā.

Kā ziņots, parlamenta Juridiskā komisijas vairākums iepriekš lēmis atbalstīt Rodiņas kandidatūru ST tiesneša amatam.

Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, jo konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā.

Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm. Rodiņa arī norādīja, ka, vadot Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums ST, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Kā ziņots, iepriekš arī Tieslietu padome pēc Rodiņas uzklausīšanas lēma atbalstīt viņas kandidatūru ST tiesneša amatam.

"Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunās Vienotības" parlamenta frakcijas ST tiesneša amatam virzīja Rodiņu.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība KPV LV Attīstībai/Par! Andrejs Klementjevs Jaunā konservatīvā partija (JKP) Latvijas Universitāte Raivis Dzintars Saeima Saskaņa Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form