Koalīcija vienojusies par 2021. gada budžetu 10,7 miljardu apmērā (plkst. 19.30)
Foto: Valsts kanceleja

Valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē pirmdien panākta galīgā politiskā vienošanās par nākamā gada valsts budžetu, pēc sanāksmes presei teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr vairāki koalīcijas partneri prognozē, ka paredzamas vēl izmaiņas, turpinot budžeta apspriešanu Saeimā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc budžeta sarunu noslēguma Kariņš pateicās visiem koalīcijas partneriem par "interesantu, kaut sarežģītu" darbu.

Paredzams, ka otrdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināts budžeta likumprojektu, jo to pavadošie likumprojekti jau pieņemti iepriekš.

Budžeta izdevumi plānoti 10,7 miljardu eiro, ieņēmumi 9,5 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no IKP.

Kariņš norādīja, ka vēl šogad Covid-19 iespaidā budžeta deficīts būs ap 7% no IKP, nākamgad to plānots samazināt līdz 3,9%, bet 2022. gadā jau samazināt vēl vairāk, iekļaujoties zem Mārstrihtas kritēriju noteiktās robežas – 3% no IKP – un pildot savu kā eirozonas valsts pienākumu.

Kā būtiskākās lietas, ko nesīs jauns gads un jauns budžets, Kariņš minēja minimālās algas pieaugumu no 1. janvāra līdz 500 eiro, sociālā nodokļa (VSAOI) samazinājumu par 1%, kā arī likuma prasību izpildīšanu par mediķu un pedagogu skolās un augstskolās atalgojuma paaugstināšanu pilnā apjomā. Tāpat tiks pildīts Satversmes tiesas lēmums, palielinot garantēto minimālo ienākumu no 64 līdz 109 eiro no gada sākuma.

Savukārt no 1. jūlija tiks ieviests tā saucamais minimālais sociālais nodoklis alternatīvo režīmu nodokļu maksātājiem. "Visiem būs gana laika iepazīties ar visiem nosacījumiem, lai tos labāk izprastu," sacīja Kariņš par šīm nodokļu izmaiņām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), runājot par nākamā gada budžetu, uzsvēra, ka ir svarīgi nākamgad atgriezties pie ekonomikas izaugsmes virs 5% līmeņa, kas ir iespējams, jo tas ļautu "nofinansēt gan mediķu, gan skolotāju algas" un ļautu mazināt nodokļu slogu. Vienlaikus tas dotu iespēju vēl vairāk nepalielināt budžeta deficītu. "Skaidrs, ka cīņa par budžetu turpināsies arī Saeimā. JKP būs vēlme meklēt papildu līdzekļus onkoloģijas medikamentu kompensēšanai, primāri palielinot nodokļus alkoholam un azartspēlēm," teica Bordāns.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ savulaik tika radīti alternatīvie nodokļu režīmi, bija atbalsts radošajām personām, kas veido un uztur nacionālo kultūru. "Covid-19 process mūs pasteidzināja pamanīt šīs sistēmas nepilnības, un ir pilnīgi skaidrs, ka šī sistēma ir jāmaina un jāuzlabo, jo tai jābūt vienkāršai, sociāli nodrošinošai un taisnīgai. Pie tā arī esam strādājuši un panākuši zināmu politisku kompromisu, bet kā jau jebkurā kompromisā visi ir drusku apmierināti un drusku neapmierināti. Mēs esam apmierināti ar to, ka samaksāto nodokļu dalījums būs 80% sociālajai apdrošināšanai. Esam arī apmierināti, ka varam runāt par saimnieciskās darbības kontu, kas pirms pusgada šķita vēl neiespējamā misija," skaidroja ministrs.

Puntulis arī piebilda, ka nav apmierināts ar to, ka, šādā veidā izveidojot nodokļu sistēmu, virkne kultūras darbinieku, kuru ienākumi ir neregulāri un mazi, nav pasargāti. "Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāveido kompensējošs mehānisms. Mums nevajadzētu lauzt politisko vienošanos par budžetu un nodokļu režīmiem, bet mums ir jāveido kompensējošs mehānisms kultūras darbiniekiem. Kultūras ministrija uzskata, ka šis kompensējošais mehānisms varētu būt ciešā sasaistē ar radošajām savienībām," paskaidroja Puntulis, piebilstot, ka ir laiks to darīt līdz 1. jūlijam, kad stāsies spēkā jaunās likmes autoratlīdzību saņēmējiem. Ministrs pieļauj, ka šāda mehānisma finansējumam jūlijā būs jāparedz papildu līdzekļi no budžeta, bet apņemšanās ir panākt, lai 2022. gada budžetā šāds kompensējošs finansējums jau būtu iestrādāts kā bāzes finansējums.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) uzsvēra, ka šis ir labākais iespējamais budžets. "Tas, ka ir panākta vienošanās, dod drošību par attīstību nākotnē, saprotot, ka 1,2 miljardi eiro ir deficīts," teica Zakatistovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja, ka budžets katru gadu ir valdības nozīmīgākais politiskais lēmums, jo "mēs mēģinām salikt kopā prioritātes un saprast, ko varam izdarīt konkrētajā gadā". Pūce atzina, ka šis budžets bija ar ļoti lielu izaicinājumu, jo Covid-19 pandēmijas dēļ ekonomikas izaugsmes temps ir ievērojami samazinājies, un faktiski tā sarūk, negatīvi ietekmējot valsts un pašvaldību budžeta ienākumus. Patlaban tiek prognozēts, ka arī nākamgad budžeta ienākumi nesasniegs 2019. gada ieņēmumu līmeni. "Vienlaikus ir izaicinājums ar papildu izdevumiem. Šī Saeima apsolīja mediķu algu paaugstinājumu, iepriekšējā Saeima ir apsolījusi un likumā nostiprinājusi algu paaugstinājumu pedagogiem, un ir arī vairāk Satversmes tiesas spriedumi, kas nostiprina sociāli atbildīgu valsti. Visi šie trīs lēmumi prasa papildu izdevumus. 2021. gada un tuvāko trīs gadu budžetu apstiprināšanu ir iezīmējusi atrašanās starp diviem dzirnakmeņiem," procesu raksturoja Pūce, panākto vienošanos nosaucot par "prātīgu kompromisu".

Ministrs neslēpa, ka budžetam būs arī kritizētāji, tomēr pēc viņa teiktā, ir atrisinātas lielas problēmas, akcentējot divas jomas, ko pārzina AP. "Valdībai ir izdevies nozīmīgi palielināt veselības aprūpes finansējumu, un nākamgad tas būs vairāk nekā 5% no IKP. Šāds rādītājs Latvijā nav bijis nekad," uzsvēra Pūce, atgādinot, ka vēl pirms diviem gadiem tas bija 3,5%.

Pūce pateicās Ministru prezidentam par stingru nostāju, ka tiks saglabāts vidējā termiņa budžeta likumā noteiktais finansējuma apmērs valsts aizsardzībai, kas īstermiņā nozīmē, ka 2021. gadā tas pat pārsniegs 2% no IKP, sasniedzot 2,3%. "Mēs garantēsim valsts aizsardzības spēju pastāvīgu attīstību. Aizsardzības resors ir uzņēmies ļoti lielas saistības, lai īsā termiņā pārveidotu mūsu bruņotos spēkus un nodrošinātu mūsu drošības spējas ilgākam periodam," teica Pūce.

Viņš arī uzsvēra, ka apņemšanās nemazināt publiskā sektora izdevumus par spīti ekonomikas negatīvajiem apstākļiem dos tuvākajos gados pozitīvu efektu, un to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji. Arī Pūce pieļāva iespēju, ka Saeimā vēl tiks uzlaboti mehānismi, kā tiks ieviestas nodokļu izmaiņas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Atis Zakatistovs Finanšu ministrija Jānis Bordāns Juris Pūce Krišjānis Kariņš Kultūras ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Saeima Satversmes tiesa Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form