Foto: LETA
Potenciālajiem koalīcijas partneriem – "Jaunajai vienotībai" (JV), Apvienotajam sarakstam (AS) un Nacionālajai apvienībai (AS) – ir vienprātība virknē jautājumu, kas ietverti JV piedāvātajā iespējamajā sadarbības memoranda tekstā par valdības darbības pamatprincipiem, tomēr par atsevišķiem jautājumiem vēl gaidāmas diskusijas, piemēram, par tiesiskumu, jaunas ministrijas izveidi, proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā, valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un citiem.

Trešdien, 26. oktobrī, JV ar potenciālajiem koalīcijas partneriem apsprieda iespējamo sadarbības memoranda tekstu par valdības darbības pamatprincipiem. Pēc sanāksmēm NA un AS pārstāvji pauda gandarījumu, ka koalīciju veidos trīs politiskie spēki, kuri turpmākās sarunas par valdības darbu un arī ministru amatiem vēlas spriest kopīgi trīspusējās sanāksmēs.

Tikmēr premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) iezīmē jomas, bez kurām nākamā valdība nebūs iespējama – Satversmes tiesas lēmumu pildīšana un jaunas ministrijas izveide. Tāpat viņš neatkāpsies no piedāvātās pieejas ievērot proporcionalitāti nākamās valdības amatu sadalē. Kariņš pieļauj, ka trīs politiskie spēki memorandu varētu parakstīt jau šonedēļ un pēc tam sāktu darbu pie atbildības jomu sadales.

NA vēlas papildināt memorandu

Pēc tikšanās NA līderis Raivis Dzintars mediju pārstāvjus informēja, ka patlaban ir pilnīgi skaidrs nākamās koalīcijas modelis, par ko neesot domstarpību. Tāpat JV piedāvāja savu sadarbības memoranda tekstu, kurā dažos jautājumos abiem politiskajiem spēkiem bijusi vienprātība, daļā jautājumu bijušas domstarpības, bet par dažiem jautājumiem vienošanās netika panākta un puses turpinās diskusijas.

Pēc viņa teiktā, NA vēlas memorandā iekļaut punktu par apņemšanos piemērot samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmi Latvijā raksturīgiem pārtikas produktiem un viesmīlības nozarei, bet JV piedāvātajā memoranda tekstā šo priekšlikumu nav iekļāvusi.

Tāpat NA un JV diskutējušas par tiesiskuma jautājumiem. JV piedāvātais memoranda teksts paredz virzīt izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotni, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Pēc Dzintars teiktā, ne JV, ne NA neiebilst tiesas spriedumu pildīšanai, tomēr abiem politiskajiem spēkiem atšķiras vērtējums par spriedumu izpildi.

NA esot piedāvājusi meklēt kopsaucēju jautājumos, lai rūpētos par visu Latvijas iedzīvotāju tiesisko aizsardzību neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma vai sociālajām pazīmēm. Tāpat vēl gaidāmas diskusijas par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

NA līderis arī informēja, ka puses pārrunājušas JV piedāvāto proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā, par ko Dzintaram esot bažas, jo šis jautājums skar atbildības sfēru sadali, bet par šo tematu pat vēl neesot sākušās sarunas. Dzintars atzina, ka bieži trīs partiju koalīcijas formātā atbildību sadalē tiek ievērots vienlīdzības princips. Tajā pašā laikā viņš atturējās vērtēt JV piedāvājumu par proporcionalitāti, jo vēl neesot redzēts premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājums atbildības jomu sadalē.

NA pārstāvis Uģis Mitrevics piebilda, ka politiskie spēki šodien runājuši arī par iespēju papildināt memorandu ar demogrāfijas jautājumiem un Latvijas ekonomikas izaugsmi, sevišķi augstas pievienotās vērtības produktu eksporta veicināšanu. Viņš sacīja, ka turpmākajās diskusijas varētu pārrunāt vēl atsevišķus NA priekšlikumus, tomēr viņš pieļāva, ka daļa no tiem varētu parādīties valdības deklarācijā.

Esošais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) piebilda, ka viņš memorandā vēlētos redzēt arī kultūru kā nacionālas valsts stūrakmeni.

NA pārstāvis Jānis Dombrava pievienojās iepriekš minētajam, ka gadījumā, ja par atsevišķiem jautājumiem neizdosies vienoties sadarbības memorandā, atsevišķi jautājumi tik iekļauti valdības deklarācijā. Kā piemēru viņš minēja NA priekšlikumu veikt grozījumus Darba likumā, lai stiprinātu valsts valodu un mazinātu krievu valodas pašpietiekamību.

Dzintars rezumēja, ka viņš neredz šķēršļus vienoties par memoranda tekstu, tomēr viņš vēlētos, lai tas tiktu apspriests trīs potenciālo koalīcijas partneru starpā, nevis JV divpusējās sarunās ar NA un AS. Viņa vērtējumā, ja dokuments tiktu apspriests trīspusēji, tad arī varētu prognozēt laiku, kad politiskie spēki varētu memorandu parakstīt, tomēr patlaban šādas prognozes neesot iespējams izteikt. Viņš piebilda, ka pēc memoranda parakstīšanas sāksies sarunas par valdības izveidi.

AS vēlas skaidrību par jauno ministriju

AS pārstāvis Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka šodienas tikšanās par "tā saucamo memorandu" bijusi konstruktīva, tomēr politiskais spēks tāpat kā NA vēlas nākamās koalīcijas sarunas organizēt trīspusēji, nevis divpusēji kā tas noticis līdz šim.

Pēc Smiltēna teiktā, ilgākās diskusijas šodien bijušas par JV piedāvājumu veidot Enerģētikas, klimata un vides ministriju. AS vēlas iepazīties ar "lielāku detalizāciju" par to, kā šī ministrija funkcionēs, no kādiem līdzšinējo ministriju departamentiem jaunā ministrija tiks izveidota utt.

Politiķis arī uzsvēra, ka sarunās iesaistītajiem politiskajiem spēkiem ir vienota izpratne par to, ka būtu jāveic uzlabojumi un papildinājumi līdzšinējām reformām. Tāpat pusēm esot izpratne par to, ka Rīgas metropoles ideja ir izvēršama visos Latvijas novados.

Smiltēns pauda, ka AS "lielos blokos" piekrīt JV piedāvātā sadarbības memoranda principiem, bet AS ir apņēmības pilna šīs dienas laikā piedāvātajā tekstā veikt atsevišķus labojumus, lai gala dokumentu, iespējams, parakstītu jau šonedēļ.

JV ir "optimistiski cerīgi"

Pēc tikšanās ar AS un NA pārstāvjiem Kariņš mediju pārstāvjiem sacīja, ka JV piedāvātais memoranda parakstīšana ir pirmais solis nākamās koalīcijas izveidē. Viņš atzina, ka pirms tam Kariņam neesot bijis skaidrs, vai visiem potenciālajiem partneriem ir vienāda izpratne tādos jautājumos kā tiesiskums, laba pārvaldība un korupcijas risku samazināšana valsts kapitālsabiedrībās, tomēr pēc šīs dienas sarunām Kariņš secinājis, ka trīs politiskie spēki "izpratnē tuvojas viens otram" un viņš ir "optimistiski cerīgs", ka puses vienosies par memoranda tekstu.

Kariņš informēja, ka potenciālie koalīcijas partneri neiebilst, ka Saeimai ir jāpilda Satversmes tiesas spriedumi. "Tas nav apspriežams. Tas ir fundaments mūsu demokrātiskajā pārvaldē. Ja mēs nevarētu par to vienoties, nebūtu nekādas izredzes izveidot šo valdību," uzsvēra politiķis.

Tāpat viņš atbildēja NA paustajam par proporcionalitātes principu amatu sadalē. "Nākamā valdība ir veidojama vienīgi pēc proporcionalitātes principa," uzsvēra Kariņš.

Tāpat Kariņš bija kategorisks jautājumā par jaunas ministrijas izveidi. "Ja nevaram panākt vienošanos par jaunas ministrijas izveidošanu, tad nebūs šīs valdības. Esmu optimistisks, ka varēsim panākt vienošanos," sacīja Kariņš.

Plānots, ka JV šīs dienas laikā nosūtīs AS un NA koriģētu sadarbības memoranda tekstu, bet ceturtdien, 27. oktobrī, visi potenciālie partneri varētu atkārtoti pārrunāt sadarbības dokumentu. Kariņš gan vēl nezināja teikt, vai šīs sarunas tiks rīkotas divpusēji vai trīspusēji, kā to iepriekš pauda AS un NA. Savukārt pēc memoranda parakstīšanas, kā teica Kariņš, atliks tāda detaļa kā atbildības jomu sadale un valdības deklarācijas uzrakstīšana.

Sadarbības memorands ar konkrētiem mērķiem

JV izstrādātais sadarbības memoranda projekts par valdības darbības pamatprincipiem paredz proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmē.

Sadarbības memorands arī paredz pēctecības principu atbildībā par iepriekšējās valdības veiksmīgi iesākto reformu turpināšanu; solidāras atbildības principu par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.

Kā valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi memorandā iezīmēti – iestāšanās par saliedētu un vienotu politisko nāciju, kas balstās latviešu valodā kā vienīgajā valsts valodā, kā arī stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību; konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī turpināt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju; ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat starp mērķiem minēta iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējuma palielināšana, 2026. gadā tam sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu.

JV memorandā piedāvā NA un AS balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi izpildīt Satversmes tiesas spriedumus.

Tāpat sadarbības memorandā piedāvāts izstrādāt un virzīt izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotni, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu; veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību mūsu bērniem, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, nosakot kritērijus valsts apmaksātajām skolām, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā.

JV arī piedāvā AS un NA turpināt palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei, lai sasniegtu kopējo pētniecības un attīstības finansējumu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Lai sekmētu valsts kapitālsabiedrību labāku pārvaldību un attīstību, centralizēt to vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, tādā veidā sekmējot tautsaimniecības attīstību un dodot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedalīties nacionālā kapitāla vairošanā.

Tāpat partneriem piedāvāts turpināt un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kā arī sekmēt Rīgas konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, izveidojot Rīgas metropoles pārvaldības modeli, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

Sadarbības memorandā arī piedāvāts veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, tāpat sekmēt Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību valsts mežu zemēs, kā arī turpināt pilnveidot iespējas privātajiem investoriem attīstīt vēja parkus.

JV memorandā piedāvā izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku un klimata politikas mērķiem. Tāpat rosināts uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.

Memorandā arī piedāvāts pilnveidot valsts pārvaldes darba organizāciju esošo resursu ietvaros, izveidojot Enerģētikas, klimata un vides ministriju, kā atbildīgo par nodarbinātības politiku nosakot Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo par bērnu attīstības politiku nosakot Labklājības ministriju, kā arī nosakot vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku – Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 24. oktobrī, pēc tikšanās ar Krišjāni Kariņu (JV) Valsts prezidents Egils Levits mediju pārstāvjus informēja, ka trīs nedēļu laikā pēc 14. Saeimas vēlēšanām patlaban iezīmējas trīs partiju koalīcija – "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), vienlaikus paredzot iespējamu JV vienošanos ar "Progresīvajiem". "Svarīgāka ziņa, ka koalīcijā būs trīs partijas," uzsvēra Levits.

Kariņš informēja, ka JV piedāvās "Progresīvajiem" parakstīt divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā un arī ministra portfeli, tomēr "Progresīvie" šo priekšlikumu noraidīja, tāpēc JV pārtrauca sarunas ar šo politisko spēku.

Savukārt trešdien, 26. oktobrī, "Jaunās vienotības" pārstāvji tiekas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – AS un NA – lai apspriestu memoranda parakstīšanu jeb vienošanos par valdības darbības pamatprincipiem, proti, par proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!