Foto: LETA

Šajā nedēļas nogalē un arī turpmāk Kongresu nama atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, strādās kā informācijas punkts, taču no nākamās nedēļas līdzšinējās šī centra funkcijas pārņems Rīgas Tehniskās universitātes bijušajās telpās izveidotais atbalsta centrs, žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K).

Sestdien un svētdien Kongresu nama centrs būs vaļā no pulksten 10 līdz 16.

Tur uz vietas varēs saņemt visa veida informāciju gan par atbalsta apjomu un kur to saņemt, gan par jebkādiem citiem sadzīviska rakstura jautājumiem. Tāpat, jā būs tāda nepieciešamība, bēgļi arī varēs saņemt palīdzību izmitināšanas jautājumos. Vienlaikus aizvien par izmitināšanas jautājumiem var zvanīt uz "Palīdzība ukraiņiem Latvijā" informatīvo tālruni 27380380 vai pašvaldības zvanu centru 80000800.

Savukārt jaunajā atbalsta centrā Vecrīgā, kas sāks strādāt no pirmdienas, 21. marta, būs pieejami visi līdzšinējie pakalpojumi, kurus varēja saņemt Kongresu nama centrā. Tajā, pēc Ozolas paustā, plānots papildus nodrošināt arī konsultācijas par profesionālo augstāko izglītību, paplašināt nevalstisko organizāciju klātbūtni, kā arī sniegt ne tikai psihologu konsultācijas, bet arī garīgās aprūpes pakalpojumus.

Politiķe arī informēja, ka šonedēļ pašvaldība sākusi Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu pie brīvprātīgajiem, kuri iepriekš pieteikušies caur vienoto sistēmu. Šobrīd gan vien septiņi cilvēki ir tikuši izmitināti pēc šāda algoritma. Tas, saskaņā ar Ozolas sacīto, atstāj vietu uzlabojumiem, no kuriem viens būtu vienota informāciju tehnoloģiju rīka izstrāde, kas vienkāršotu šo procesu. Tāpat norit darbs, lai dome varētu slēgt līgumus par finansiālu atbalstu ar brīvprātīgajiem izmitinātājiem.

Ieskicējot aktuālo situāciju darba jautājumu kontekstā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktora vietniece Lelde Ķikute atklāja, ka liela daļa Ukrainas bēgļu ir ar augstu profesionālo kvalifikāciju. Nereti arī šo cilvēku vidū ir tādi, kuri iepriekš ilgstoši strādājuši konkrētā profesijā, tādēļ arī Latvijā vēlētos turpināt darbu attiecīgajā jomā.

Pēc Ķikutes paustā, kopumā NVA darbs centrā bijis aktīvs un aģentūra līdz šim nodrošinājusi vismaz 491 konsultāciju. Lielākā daļa no tām, pēc NVA aplēsēm, apmēram 87%, sniegtas sievietēm. Pastiprināta interese bēgļu vidū vērojama ne tikai par darba iespējām, bet arī valsts valodas apguvi un vienreizējā nodarbinātības pabalsta saņemšanu.

Šobrīd Ukrainas iedzīvotājiem ir pieejami aptuveni 745 darba piedāvājumi, tādēļ arī NVA nereti ir spējīga viņiem piedāvāt atbilstošas vakances, skaidroja Ķikute.

NVA pārstāve atzina, ka kopumā ir vērojama liela aktivitāte gan no darba devējiem, gan arī Ukrainas iedzīvotājiem, tādēļ arī NVA skatījumā kopējais rezultāts ir bijis veiksmīgs.

Pēc aktuālākajiem domes datiem, līdz šim centrā reģistrēti vairāk nekā 6000 cilvēku, savukārt 888 pieteikušies garantētā minimālā ienākuma pabalstam, bet 905 – krīzes pabalstam. Saņemti arī 862 iesniegumi krīzes izziņām Eiropas Savienības pārtikas paku saņemšanai.

Izglītības jomā 323 bērni pieteikti pirmsskolas izglītībai, savukārt 736 – skolām. Pašvaldība arī izsniegusi 4009 mobilo sakaru SIM kartes, kā arī 4432 sabiedriskā transporta biļetes.

Līdz šim pašvaldība nodrošinājusi izmitināšanu 1021 Ukrainas iedzīvotājam, kamēr 160 ir izrakstījušies no savām mītnēm, tādējādi aktuālais šobrīd no pašvaldības izmitināšanu saņemošo personu skaits ir 854.

Jau vēstīts, ka 24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā. No Ukrainas ir aizbēguši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!