Jau vēstīts, ka starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD valstu
Kā pauž Mūrnieks, aizvadītā gada korupcijas uztveres indekss veidots ģeopolitiski sarežģītā laikā un tas zināmā mērā ataino korupcijas saikni ar konfliktiem un drošību. Februārī apritēs gads kopš Krievijas īstenotā nežēlīgā uzbrukuma Ukrainai un šis satricinājums bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālai un kolektīvai izpratnei par drošību.
"Šajā periodā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs, tādējādi šīs ilustrācijas jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp arī tādi, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu. Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai," secina IDB šefs.
Latvijas pozīcija organizācijas "Transparency International" veidotajā un šodien publicētajā 2022. gada korupcijas uztveres indeksa rezultātos ataino līdzšinēji veikto pasākumu kopumu efektivitāti, tomēr progress pēdējos gados ir neliels un joprojām atrodamies zemākajā pozīcijā, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, secina IDB.
Korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā tiek vērtēta virkne faktoru, tostarp arī tādi, kas figurē IDB izmeklētajos kriminālprocesos – nelietderīga valsts līdzekļu izmantošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts varas realizēšana šaura interešu loka interesēs un citi. 2022. gada ietvaros IDB par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret ceturtdaļsimts iekšlietu resorā nodarbinātajiem. "Jāuzsver, ka koruptīvi noziedzīgi nodarījumi ne tikai grauj uzticību valsts pārvaldes institūcijām, bet arī ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kuri secīgi tiek legalizēti ar mērķi sniegt maldīgu priekšstatu par to
patieso izcelsmi," secina IDB.
IDB identificēto korupcijas gadījumu analīze norāda uz tendenci, ka šķietami legālie ienākumi tiek integrēti finanšu sistēmā, pēc kā tiek izmantoti nekustamo īpašumu, transporta līdzekļu vai luksusa preču iegādei. Valstij piemītošs augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautisko partneru un investoru acīs.
Drošības joma aptver ne vien ārējo drošību un ārpolitikas jomu, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu. Izvērtējot tiesas spriedumus korupcijas lietās iekšlietu sektorā, būtisks ir tiesas vēstījums par soda mēru, lai parādītu soda neizbēgamību un atturētu citas amatpersonas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, secina IDB šefs.
Iepriekšējā gada tiesu spriedumi norāda uz kukuļošanas sistemātiskumu un tā izdarīšanu grupās pēc iepriekšējas vienošanās. Tiesu nolēmumu analīze parāda, ka tiesas turpina piemērot reālu brīvības atņemšanu un liegumu ieņemt amatus valsts institūcijās uz noteiktu laiku par kukuļa pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Cīņā ar korupciju piemērotajam sodam ir svarīga nozīme, lai piemērotie kriminālsodi sekmētu
iekšlietu sektora prestiža atjaunošanu, piemēram, uzticību Valsts policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem. Nenoliedzami, pasākumu kopums korupcijas izskaušanai ir plašs – arī jaunās valdības deklarācijā ir skaidri pausta apņemšanās turpināt darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Vienlaikus jāuzsver, ka rezultāti šīs jomas uzlabošanā būs panākami no rīcībpolitikas un lēmumu praktiskas akceptēšanas ikdienas dzīvē, tādējādi visām iestādēm un arī sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās šo pasākumu īstenošanā.
Jau ziņots, ka Latvijas sniegums korupcijas indeksā norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus, norāda "Delna," paužot, ka šo pārliecību palielina arī fakts, ka Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties.
No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās, saka "Delna".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
