'KPV LV' valdības veidošanas procesā pārbauda robežas, vērtē Rozenvalds
Foto: LETA

Partijas "KPV LV" piedāvātie ministru amatu kandidāti liek domāt, ka tās "kadru soliņš" ir par īsu, pieļāva politologs Juris Rozenvalds, savukārt Alda Gobzema (KPV LV) virzīšanu iekšlietu ministra amatam vērtējot kā "robežu pārbaudīšanu valdības veidošanas procesā".

Rozenvalds skaidroja, ka ir grūti spriest par konkrētiem "KPV LV" motīviem, izvirzot šim amatam Gobzemu, taču esot skaidrs, ka "KPV LV" šādi nemēģinot atklāti sabotēt valdības veidošanu, norādīja politologs, piebilstot, ka Gobzema izvirzīšana varētu būt zināmas stājas demonstrēšana.

"Pieņemu, ka tā ir stājas demonstrēšana, kur vēlāk, iespējams, tiks meklēti kādi tālāki kompromisi. Domāju, ka "KPV LV" neiespītēsies tieši par Gobzemu kā iekšlietu ministra kandidātu. Drīzāk tā ir robežas pārbaudīšana valdības veidošanas procesā, spēlējot uz savu elektorātu, kas neizslēdz viedokļa mainīšanu pēdējā brīdī," teica eksperts.

Komentējot to, ka labklājības ministra amatam partija virza Ievu Krapāni, kas bijusi Reģionālās pašvaldības policijas lietvede, Rozenvalds to vērtēja kā dīvainu lēmumu, jo politiķa un ministra darbība prasot eksperta zināšanas konkrētā jomā. "Visu cieņu pret lietveža darbu, bet domāju, ka tas ir lēciens ne tikai pāri galvai, bet pāri trim galvām," piebilda politologs.

Minot iespējamos variantus, kādēļ viņa virzīta šādam amatam, Rozenvalds pieļāva, ka tā saucamais "kadru soliņš" "KPV LV" varētu būt "par īsu".

"Es domāju, ka "KPV LV" stabils kadru soliņš, ko varētu virzīt konkrētiem amatiem, ir par īsu un šādu cilvēku partijā trūkst. Ja uzdodam jautājumu, kurus cilvēkus mēs no šīs partijas pazīstam, tad tie ir četri vai pieci cilvēki," norādīja Rozenvalds.

Jau vēstīts, ka partija "KPV LV" ir gatava strādāt Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajā valdībā, iekšlietu ministra amatam virzot Gobzemu, ekonomikas ministra amatam – Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam – Krapāni, pēc "KPV LV" frakcijas sēdes žurnālistiem paziņoja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Visi minētie kandidāti pašlaik ir Saeimas deputāti.

Gobzems kā otrais aiz Jāņa Bordāna (JKP) mēģināja veidot valdību, taču nesekmīgi. Kā viens no argumentiem pret Gobzemu kā premjeru tika piesauktas šaubas, vai viņš spēs saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, kas noteikti ir nepieciešama arī iekšlietu ministram.

Kariņš piedāvāja strādā valdībā piecām partijām – viņa pārstāvētajai "Jaunajai Vienotībai", JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam.

JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai ir vairāki un šis jautājums vēl nav izlemts. Šim amatam tiekot vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Arvils Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.

AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli.

VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards.

Tags

KPV LV Aldis Gobzems Saeima Valdības veidošana

Comment Form