'Krājbankas' sāga: Pauls un Anča zaudē Satversmes tiesā
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) piektdien pieņēma Raimondam Paulam un izdevniecības "Žurnāls Santa" līdzīpašniecei Santai Ančai, kā arī vēl vairākiem cilvēkiem nelabvēlīgu spriedumu sūdzībā par "Latvijas Krājbankas" ("Krājbanka") maksātnespējas situācijas risinājumu.

Pieteikuma autori vērsās ST, jo uzskatīja, ka tiek pārkāptas viņu tiesības lemt un rīkoties ar savu īpašumu. Viņu ieskatā, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Tomēr kreditoru sapulcē sanācijas plāns nav ticis apspriests un kreditoru sapulce vispār nav sasaukta.

Sūdzības iesniedzēji ST norādīja, ka pretrunā ar Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki, bet tikai pēc tam seko kreditori.

Savukārt ST uzskatīja, ka sūdzības autoru interešu aizskārums ir mazāks par sabiedrības ieguvumu no apstrīdētās normas.

Tiesa, vērtējot pirmās apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, atzina, ka normai ir leģitīms mērķis – citu personu tiesību aizsardzība un visas sabiedrības labklājība, proti, norma nodrošina ātru un efektīvu kredītiestādes maksātnespējas procesu, ka arī finanšu tirgus stabilitāti.

ST secināja, ka apstrīdētā norma nodrošina līdzsvaru starp kreditoru un visas sabiedrības interesēm. Tādējādi tā atbilst valsts pamatlikumam.

ST piektdien atzina, ka otrā apstrīdētā norma attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem nav tikusi piemērota. Likums paredz, ka konstitucionālo sūdzību persona var iesniegt tikai par tādu normu, kas tieši aizskar šīs personas pamattiesības. Tāpēc tiesvedības turpināšana šajā daļā nav iespējama un ST to izbeidza.

Vienlaikus ST norādīja, ka Civilprocesa likums paredz iespēju pārsūdzēt maksātnespējas administratora rīcību, tostarp, arī lēmumu, ar kuru nav piemērota sanācija.

ST piektdien atzina apstrīdēto Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļu, kas noteic lēmuma par bankas sanāciju pieņemšanas procedūru, par atbilstošu Satversmes 105.pantam, kas aizsargā personas tiesības uz īpašumu. Pārējā sūdzības daļā par citu šī likuma normu atbilstību Satversmei ST piektdien izbeidza tiesvedību.

Uz sprieduma pasludināšanu piektdien bija ieradušies gan Pauls, gan Anča.

Pauls žurnālistiem sacīja, ka notikušas, viņaprāt, ir viena no valstī lielākajām zādzībām, kas ar šo spriedumu tagad atzīta par likumīgu. Savukārt Anča sacīja, ka ST spriedums liek nopietni cilvēkiem izvērtēt to, vai Latvijā vispār ir vērts dzīvot.

"Tā ir viena no lielākajām zādzībām (...) un tagad juridiski ir atzīts, ka šī zādzība ir bijusi likumīga," pēc sprieduma sacīja Pauls, norādot, ka šodien cīnīšanās ir beigusies un viņam vairs nav citu iespēju, kā cīnīties par savām tiesībām.

Anča, jautāta par to, kā notikušais ietekmēs viņas uzņēmējdarbību, sacīja, ka spriedums to neietekmēs, taču ir "zudusi jēga dzīvot un strādāt Latvijā". Uzņēmēja uzsvēra jau iepriekš teikto, ka līdz šim valsti ir uztvērusi kā savu partneri, taču nu tā vairs nedomā. Anča uzvēra, ka runa nav tikai par zaudēto naudu, bet arī par to, kā valsts aizsargā savus cilvēkus.

Abi pieteikuma autori – Pauls un Anča - uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc valdība nolēma glābt "Hipotēku banku" un izteica pieņēmumu, ka tur naudu bija ieguldījuši augstākstāvoši cilvēki.

Pauls pēc sprieduma pasludināšanas sarunā ar žurnālistiem arī jautāja – kas tagad notiek ar bankas bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti. Komponists atgādināja – toreiz, kad Latvija piedzīvojusi "Bankas Baltija" krahu, tās vadītājs Aleksandrs Lavents pēc notikušā uz izmeklēšanas laiku sēdēja cietumā, taču "Krājbankas" vadība ir "uz brīvām kājām". Noslēdzot savu komentāru, Pauls aicināja bankām Latvijā neuzticēties.

Jāatgādina, ka Priedīti un vairākus citus bankas cilvēkus tā dēvētajā "Krājbankas" kriminālprocesā sākotnēji apcietināja, bet vēlāk atbrīvoja.

Atbilstoši policijas iepriekš sniegtajai informācijai kriminālprocesā aizdomās turamie ir Priedītis, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova, kā arī bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs, kuri tiek turēti aizdomās par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Pār Zalānu, Priedīti un Pelcbergu gulst arī aizdomu ēna par piesavināšanās atbalstīšanu, bet pār Antonovu – par piesavināšanos.

Kriminālprocess tika sākts pēc tam, kad atklājās, ka no bankas pazuduši līdzekļi. Pagaidām gan nevienam apsūdzības nav uzrādītas un kriminālprocesā turpinās izmeklēšana.

ST spriedums nav pārsūdzams.


Jau ziņots, ka Paulam "Krājbankā" bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu. Pauls iepriekš pauda uzskatu, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Maestro arī izteicies, ka "Krājbankas" klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu.

"Krājbanku" par maksātnespējīgu Rīgas apgabaltiesa atzina 2011.gada 23.decembrī.

Ar bankas maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās FKTK, pēc tam, kad atklājās, ka no tās "aizplūduši" ievērojami finanšu līdzekļi un bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus. Savukārt "Krājbankas" mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankas bankrots izgaismoja to, ka nauda varētu būt "aizplūdusi" ar bankas bijušo īpašnieku un vadības ziņu. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomu ēna krīt pār bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri, miljonāru Vladimiru Antonovu.

FKTK iepriekš nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu - bankrotu. FKTK vērtējumā, neviens no saņemtajiem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Tags

Banka Baltija Finanšu ministrija KPMG Baltics Krievija Latvijas Krājbanka Lietuva Rīgas apgabaltiesa Santa Anča Satversme Snoras Vladimirs Antonovs

Comment Form