'Kremlin Watch' Latviju atzīst par ES līderi cīņā ar Krievijas dezinformācijas kampaņām
Foto: AFP/Scanpix

Čehijā bāzētās nevalstiskās organizācijas, politiskās domnīcas "European Values" programmas "Kremlin Watch" izveidotajā reitingā par Eiropas Savienības (ES) valstu cīņu pret Krievijas centieniem iejaukties iekšpolitikā un Krievijas izvērstajām dezinformācijas kampaņām Latvijas vārds lasāms saraksta augšgalā un Latvijas spējas pretoties prokrieviskajām aktivitātēm tiek sauktas par piemēru citām valstīm, otrdien vēsta raidījums "LNT ziņas".

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, Latvija, Lietuva un Igaunija ir reitinga pirmajā vietā, jo iegūti maksimālie punkti trīs galvenajās grupās: Kremļa radīto draudu apzināšanās politiskā līmenī un valdības izvērstās pretdarbības, pieņemot stratēģiskos dokumentus, politiskos paziņojumus un atvēlot finansējumu dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanā.

Latvijas starptautisko reitingu pozitīvi ietekmējusi arī Aizsardzības ministrijas un drošības dienestu preventīva reaģēšana uz prokrieviskajām provokācijām un sekošana līdzi pavērsieniem.

Organizācija "European Values" Latviju slavēja Grieķijā notikušajā "Digital Communication Network" konferencē, kurā sprieda par Krievijas radīto viltus ziņu apkarošanu. "Kremlin Watch" analītiķe Veronika Vičova ''LNT Ziņām'' norādīja, ka Latvijas reitinga noteikšanā ņemta vērā arī valsts sektora sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru, meklējot kompleksus risinājumus visas sabiedrības līmenī. "Latvijā ir vairākas mediju pratības vecināšanas iniciatīvas, ir spēcināta kibernoziegumu novēršana, arī Latvijas aizsardzības struktūras savās nacionālās drošības prioritātēs iekļauj Kremļa dezinformāciju un ietekmes aktivitātes kā draudu. Latvija dara daudz vairāk nekā valstis, kas cietušas no Krievijas," paudusi Vičova.

"European Values" 28 dalībvalstis reitingā sagrupējusi četrās daļās. "Pilna apmēra aizsardzība" ir Baltijas valstīs, tad ar mazāku procentpunktu skaitu ir Zviedrija un Lielbritānija. Valstis, kas sākušas apzināties Krievijas radītos riskus ir: Spānija, Nīderlande, Francija, Rumānija, Vācija, Somija, Čehija, Dānija, Polija.

Pētniekiem lielākās bažas ir par Kipru un Grieķiju, kas nosauktas par Krievijas sabiedrotajiem, bet Ungārija, Austrija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovēnija un Itālija esot valstis, kas noliedz vai izliekas neredzam Krievijas izvērstās ietekmes operācijas vai arī izplata Krievijai izdevīgu retoriku ar vietējiem aģentiem. Savukārt Horvātija, Īrija, Bulgārija un Slovākija reitingā ir valstis, kas vilcinās kritizēt svešas varas naidīgo ietekmi uz iekšpolitiskajiem procesiem.

"Šajās problemātiskajās valstīs tiek dibinātas viltus nevalstiskās organizācijas, ir noteiktu mediju atbalsts tiem politiķiem, kas ir draudzīgi Kremlim vai iebilst pret sankciju piemērošanu Krievijai. Tāpat tas var būt Krievijas atbalsts dažādām galēji radikālām organizācijām Eiropā. Tā var būt ekonomiskās operācijas, sevišķi enerģijas sektorā. Tie ir spiegošanas gadījumi," raidījumam teikusi Vičova.

Šī politiskā domnīca Latvijas stratēģisko cīņu pret pro-Kremliskām aktivitātēm min kā piemēru citām ES dalībvalstīm: "Mēs konsultējam politikas veidotājus dažādu Eiropas valstu galvaspilsētās, arī Briselē, un rādām viņiem, kādas ir citu valstu vislabākās prakses. Šis reitings parāda visveiksmīgākās iniciatīvas veiksmīgāko valstu grupā, un tad citām valstīm palīdzam šīs pieredzes pārņemt, proti, Latvijas veiksmīgo pieeju aicinām pārņemt citas valstis viņu vidē."

Tikmēr Krievijas dezinformācijas pētnieki tepat Rīgā skaidro – uz citu valstu fona Latvija izskatās tik labi tāpēc, ka Krievijas draudus izjutām krietni agrāk nekā visi pārējie. Inga Spriņģe, pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" līdzdibinātāja, ''LNT ziņām'' atzīst: "Es varbūt nedomāju, ka Latvijā viss ir izdarīts, viss sasniegts, bet tas parāda, ka ļoti ātri Latvija ir apzinājusies problēmu, jo dzīvojam ģeogrāfiskā Krievijas tuvumā. Mēs par propagandu sākām runāt pirms sešiem gadiem, kad vēl nebija notikumi Ukrainā. Kad bija Ukraina, tad pēkšņi pamodās Rietumeiropa."

Tikmēr Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro: "Jebkura valsts, ja pat reitings mūs ieliek pirmajā vietā, nevar būt kaut kādā drošībā un turpmāk būt imūna pret propagandu. Tas ir milzīgs darbs vēl 10 gadus, darbs ar jauniešiem par kritisko domāšanu, lasītprasmi."

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra eksperts kā pozitīvu nosauc pašmāju pētījumā nesen secināto – latviski runājošo sabiedrības daļu pilnībā neietekmē vai iespaido ļoti, ļoti maz Krievijas vēstījumi par Latviju kā neizdevušos valsti, kurā tiek diskriminēti krievvalodīgie un te atdzimstot fašisms. Tam gan ticot puse Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo, tāpēc šai būtu jābūt dezinformācijas apkarotāju mērķgrupai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aizsardzības ministrija Eiropas Savienība Krievija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus