Krēsliņš gan norādīja - ja šāds viņa balsojums būtu ietekmējis iznākumu, viņš noteikti balsojumu atsauktu un lūgtu atkārtoti lemts par šo jautājumu.
Deputāts piebilda, ka turpmāk būs uzmanīgāks un šādas kļūdas centīsies nepieļaut.
Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs gan portālam "Delfi" sacīja, ka šādos gadījumos tautas kalps var vien paziņot, ka kļūdījies balsojumā, bet tas ir neatgriezeniski un savu balsojumu vairs nekādi mainīt nevarot. Rasnačs noteica, ka Krēsliņš ir godīgi atzinis savu kļūdu un diez vai nepieciešams vērtēt viņa rīcību frakcijā.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi noraidīja biedrības "Dzimtā valoda" ierosinātos grozījumus Satversmē, kas noteiktu krievu valodai oficiālu statusu. Pirms balsojuma "Saskaņas centra" frakcija atstāja zāli.
Parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdienas rītā iesniedza savāktos parakstus Saeimā, taču uzsverēra, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes kodolu.
Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.
Biedrīvas "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
