Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām, uzsver Levits
Foto: Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām, piektdien, 28. janvārī, pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (NA) un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka puses piektdien tikušās, lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas un drošības jautājumus.

Pēc sarunas Valsts prezidents sniedza paziņojumu, norādot, ka viņš piektdien ar ārpolitikas un drošības politikas atbildīgajām amatpersonām pārrunāja jautājumu par drošības situāciju saistībā ar Krievijas agresīvo izturēšanos attiecībā pret Ukrainu un prasībām pret NATO dalībvalstīm.

"Es uzsveru, ka atbildība par to, kāda situācija ir izveidojusies, gulstas uz Krieviju," pauda Valsts prezidents.

Viņš informēja, ka sarunā pārrunāja NATO un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atbildes Krievijai, konstatējot, ka šīs atbildes pilnībā atbilst NATO pamatprincipiem un Latvijas interesēm.

"NATO atbildes sagatavošanā aktīvi piedalījās arī Latvija. Atbildē tiek ievēroti visi pamatprincipi, it sevišķi "atvērto durvju" politika attiecībā uz tām valstīm, kas vēlas pievienoties NATO, un kolektīvā aizsardzība. Tāpat ir piedāvāts dialogs par bruņojuma kontroli, tiešs NATO–Krievijas dialogs un nejaušas sadursmes risku mazināšanas aktivitātes. Attiecībā uz ASV atbildi tā tika sagatavota ciešās konsultācijās ar NATO partneriem," atzina Levits.

"Arī es sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu "Bukarestes devītnieka" jeb B9 prezidentu formātā izteicu savus priekšlikumus. Man jāsaka, ka ASV vienmēr skaidri informē savus partnerus par sarunām. Arī Latvija uzsver to, ka ASV atbilde pilnībā atbilst NATO un Latvijas interesēm.

NATO un ASV atbildes ir stingras un skaidras. Tas nozīmē, ka vienlaikus mēs neatbalstām Krievijas prasības, kas vispār nav diskutējamas," klāstīja Valsts prezidents.

"Mēs iestājamies par dialogu starp NATO un ASV, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, balstoties NATO pamatprincipos. Mēs nevaram šo dialogu uzturēt, ja kādā no pusēm būs ultimāti. Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām," uzsvēra Levits.

Tāpat Levits ar valsts amatpersonām šodien apsprieda Latvijas palīdzību Ukrainai, tostarp militāro palīdzību. "Latvija ir pilnībā solidāra ar Ukrainu. Latvija turpinās strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību Latvijā, mūsu reģionā, Eiropā un visā NATO teritorijā. Mēs dodam savu pienesumu NATO kopējai solidaritātei, un NATO ir solidāra ar mums," uzsvēra Valsts prezidents.

Spriedze aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi dēļ Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievija noliegusi, ka gatavojas veikt invāziju Ukrainā, savukārt ASV un citas Rietumu valstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.

Kopš 2014. gada Maskava ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aizsardzības ministrija ASV Egils Levits Krievija Krima Maskava NATO Saeima Ukraina Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form