Krievijas izlūkdienesti turpina agresiju pret rietumvalstīm, palielinās kiberdraudi – secina SAB
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpina agresīvu darbu pret rietumvalstīm, tajā skaitā NATO un ES dalībvalstīm, arī Latviju, lasāms Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par pagājušo gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Galvenais specdienestu uzdevums ir izlūkošanas informācijas iegūšana, ietekmes instrumentu veidošana un ietekmes operāciju īstenošana, nodrošinot Kremļa politisko mērķu sasniegšanu.

Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības arī agresīvu speciālo operāciju – sabotāžu un slepkavību – veikšanai ārvalstīs. 2021. gadā to atkārtoti apliecināja Čehijas un Bulgārijas publiskotie pierādījumi par Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) iesaisti munīcijas noliktavu spridzināšanā un slepkavību mēģinājumos.

Interesē, kā rietumvalstis palīdz Ukrainai

Kā lasāms SAB 2021. gada pārskatā, Krievijas specdienestu uzdevums ir izlūkošanas informācijas iegūšana par valstu ārpolitiku, drošības politiku, militārajām spējām, iekšpolitiku un ekonomikas sektoru. Specdienesti interesējas arī par starptautiskajām organizācijām un to īstenoto politiku. Kā norāda SAB, tas ir specdienestu prioritāšu augšgalā.

Tāpat nedraudzīgās kaimiņvalsts izlūkdienestu uzdevums ir datu ieguve par rietumvalstu tehnoloģijām, zinātnes risinājumiem un inovācijām. Mērķis ir iegūt priekšrocības pašas Krievijas tehnoloģiju attīstībai un kompensēt rietumvalstu sankciju rezultātā radušos piekļuves ierobežojumus šiem sektoriem.

Sākot ar 2021. gada pēdējiem mēnešiem, Krievijai turpinot drošības situācijas eskalāciju reģionā, izlūkošanas galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana par rietumvalstu reakciju uz to. Piemēram, nozīmīgs ir jautājums par to, kādi būs Rietumu – gan atsevišķu valstu, gan organizāciju – lēmumi par iespējām sniegt atbalstu Ukrainai, kā tiek īstenota aizsardzības sektora paaugstināta gatavība iespējamam konfliktam, kādi ir NATO rīcības plāni, saspīlējumam pieaugot.

Draudi kiberdrošībai un viltus Volkovs

"Kremlim kāpinot agresiju pret rietumvalstīm, pieaug iespēja, ka Krievijas specdienesti īstenotu destruktīvas operācijas NATO un ES dalībvalstu kibertelpā, kas apgrūtinātu sabiedrībai nozīmīgu sektoru darbību vai radītu kaitējumu kritiskai infrastruktūrai. Šādu kiberuzbrukumu varbūtība īpaši pieaugtu, ja Kremlis izšķirtos par karadarbības sākšanu Ukrainā. Kiberdrošības stiprināšana ir būtiska gan institucionālā un valsts līmenī, gan privātajā sektorā," lasāms SAB gada pārskatā.

Kā norāda SAB, būtisku apdraudējumu rietumvalstu, arī NATO un ES drošībai rada ārvalstu specdienesti, ārvalstu bruņoto spēku kibervienības, kā arī atsevišķi vai ar valsts atbalstu darbojošos "haktīvistu" grupējumi.

Kibertelpā ir izšķirami vairāki apdraudējumu veidi: spiegošana, manipulācijas ar informāciju sabiedrības viedokļa un lēmumu pieņēmēju ietekmēšanai, kā arī destruktīvas darbības pret IT sistēmām vai industriālo infrastruktūru, kuru darbība ir atkarīga no IT.

Īpaši augstas kiberspējas, kas tiek izmantotas plaša spektra stratēģisko un taktisko mērķu sasniegšanai globālā mērogā, ir Krievijai un Ķīnai, un tās rada nopietnu apdraudējumu rietumvalstu drošībai.

Tāpat portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pērn SAB redzeslokā nonākuši vairāki gadījumi, kad pie Latvijas valsts institūcijām un medijiem vērsās krāpnieki, kas, izliekoties par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, iesaistījās dialogā un piedāvāja telefonintervijas un videotikšanās.

Kā informē SAB, līdzīgi gadījumi šajā periodā tika konstatēti vairākās Eiropas valstīs, kur krāpnieki viltoja Volkova saziņu ar medijiem, politiķiem un starptautiskām organizācijām.

Gadījuma izpētē iegūtā informācija apliecināja jau sākotnēji izteikto pieņēmumu, ka par Volkovu izliekas un maldināšanu īsteno tā dēvētie "pranksteri" no Krievijas Vovans un Leksus, īstajā vārdā – Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs.

Lai arī viņi sevi pozicionē kā neatkarīgus aktīvistus, SAB vērtējumā viņu darbības tiek koordinētas un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm un ir mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā ilgst jau 26. dienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Kiberdrošība Krievijas iebrukums Ukrainā Bulgārija Krievija NATO Satversme Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form