Pretrunīgi vērtētā Latvijas un Krievijas robežlīguma uzmetums bija tapis jau gadu, pirms valdībā sākās apspriedes par robežsarunu gaitu un to, kāds pilnvarojums būtu dodams sarunu vedējiem, liecina Valsts kancelejā (VK) iesniegtie Ārlietu ministrijas dokumenti. Par to šodien ziņo laikraksts "Diena".
Tādēļ VK, kas patlaban noskaidro, kādēļ, iespējams, pārkāpts 1996.gadā dotais mandāts, lūgusi iespēju iepazīties ar papildu dokumentiem no Ārlietu ministrijas (ĀM) un Nacionālās drošības padomes (NDP) arhīviem, informēja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) preses sekretārs Arno Pjatkins.

No ĀM iesniegtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai valdība tika informēta par šāda uzmetuma parādīšanos jau 1995.gadā, tādēļ VK tagad vēlas izpētīt NDP 1992.-1997.gada arhīvus, pieņemot, ka šis svarīgais jautājums apspriests valsts augstāko amatpersonu sanāksmēs.

ĀM arī jāiesniedz sarunu vedēju ziņojumi par sarunu gaitu. Tikmēr līdz šim no Ārlietu ministrijas saņemtie dokumenti rada lielas neskaidrības, šaubas vairo arī lietvedības kārtība, stāsta Pjatkins. Uz vairākiem dokumentiem nav lietvedības numuru.

VK uzdots noskaidrot, kādēļ, iespējams, tika pārkāpts robežsarunām dotais mandāts.

1996.gada decembrī valdība ļāva sarunu grupai vienoties tikai par tehnisko robežlīniju, nevis par politiskiem jautājumiem. Tika pieļauts arī, ka "nepieciešamības gadījumā" līgumā iespējams neminēt 1920.gada vienošanos. Taču Latvijas-Krievijas robežlīguma teksts, pēc Valsts kancelejas atzinuma, neatbilst 1996.gada decembra mandātam - dokumenta 1.pantā runāts par divu suverēnu valstu atdalīšanu. Šāds līgums neesot atzīstams tikai par tehnisku.

Taču līguma pretrunīgais 1.pants radies vēl ilgi pirms šā mandāta došanas. Kā liecina ĀM iesniegtie dokumenti, jau Krievijas un Latvijas darba grupu tikšanās laikā 1995.gada 19.-22.jūnijā bijis pieejams robežlīguma uzmetums, kura 1.pants teju vārds vārdā atbilst dokumentam, kas tagad gaida parakstīšanu.

Kā ziņo "Diena", no ĀM iegūtie dokumenti liecina, ka šāds pats projekta variants apspriests arī 1995.gada septembrī. Latvija vien iesniegusi dažādus ieteikumus par līguma preambulas paplašināšanu, to skaitā ierosināts tajā iekļaut arī 1920.gada miera līguma atzīšanu.

Taču netiek runāts par iespējamo neapmierinātību ar līguma 1.pantu. Kā liecina šā paša gada vasarā ārlietu ministram Valdim Birkavam (LC) adresētā Krievijas ārlietu ministra Andreja Kozireva vēstule, viņu galvenokārt neapmierināja Latvijas vēlme pieminēt 1920.gada līgumu. Kozirevs tolaik brīdināja: ja Latvija arī turpmāk uzstās uz miera līgumu, tad "radīsies bezizejas situācija".

Šogad pavasarī iespējamā robežlīguma parakstīšana ar Krieviju nonāca strupceļā, kad Latvijas valdība pieņēma vienpusēju skaidrojošo deklarāciju. Kalvītis sacīja, ka uz šādu rīcību viņu pamudinājušas iespējamā robežlīguma pretrunas ar Satversmi, un šis dokuments arī pavērtu Krievijai iespēju apšaubīt Latvijas kontinuitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit