Viņš teica, ka tuvāko septiņu gadu laikā demogrāfijas problēmas varētu risināt, pirmkārt, veicinot dzimstību, bet, otrkārt, risinot reemigrācijas jautājumus. Tiesa, reemigrācijas jautājumu risināšanā Krieviņš aicināja ņemt vērā faktu, ka līdz 2020.gadam iespējams atgūt vien 20-25% aizbraukušo.
"Arī tas būs iespējams tikai ar nosacījumu, ja ik gadu Latvijas ekonomika attīstās vismaz par 6%," uzsvēra Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.
Tāpat Krieviņš norādīja uz trešo risinājumu - jāmazina priekšlaicīgas miršanas gadījumu skaits. "Šai problēmai ir būtiska ietekme uz ekonomiku, jo līdz 65 gadu vecumam zaudējam 25-30% no cilvēkiem - viņi mirst priekšlaicīgi," atzina Krieviņš.
"Swedbank" šodien prezentēja pētījumu par demogrāfiju un tās ietekmi uz ekonomiku, kurā secināts, ka demogrāfiskās tendences var pastiprināt jau esošos negatīvos ekonomiskos procesus, kā arī radīt jaunas problēmas.
Pētījumā atklāts - ja tiks īstenotas nepieciešamās reformas, iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieauguma temps tuvākajos piecos, septiņos gados var sasniegt ap 6% gadā. Ja reformas apstāsies, izaugsme saruks zem 3%. Banka norāda, ka Latvijā joprojām ir liels potenciāls kāpināt darba ražīgumu - pašlaik 62% no Eiropas Savienības vidējā, bet tas iespējams vienīgi tad, ja tiek īstenotas izaugsmi veicinošas reformas. Ja izaugsme saruks, tad emigrācija pieaugs, kas savukārt samazinās izaugsmi, izveidojot negatīvu apburto loku ar arvien vājāku demogrāfiju un izaugsmi.
Tāpat pētījumā secināts, ka spēcīgie centri kļūs spēcīgāki, bet vājie - iznīks. "Lauki un ekonomiski vāji reģioni novecos straujāk, un to iedzīvotāju skaits saruks straujāk. Darbaspēka un arī patēriņa resurss aizvien izteiktāk koncentrēsies ap nelielu skaitu ekonomiski spēcīgu pilsētu. Tas, cik šis process būs dziļš un sāpīgs, ir atkarīgs no valsts īstenotās politikas," teikts pētījumā.
Arī publiskā infrastruktūra un pakalpojumi kļūs arvien nekvalitatīvāki un palēninās izaugsmi. Pētījumā norādīts, ka iedzīvotāju skaitam sarūkot un koncentrējoties ap galvenajiem ekonomiskās aktivitātes centriem, aizvien nesabalansētāka būs publiskās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība - nepietiekama, kur tā ir vajadzīga, un pārāk plaša citur. Infrastruktūras kvalitātei pasliktinoties, uzņēmumiem izmaksas pieaugs. Publiskās infrastruktūras un pakalpojumu noplicināšanās pakāpe ir atkarīga no valsts politikas - jo ilgāk saglabājas esošais "status quo", jo sliktāka būs situācija nākotnē.
Banka arī brīdina par pieaugošo nabadzības risku pensijas vecumā.
"Lai pasargātu budžetu no izdevumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanos, valsts lielu daļu atbildības par uzkrājumu veidošanu vecumdienām ir nodevusi iedzīvotāju ziņā. Iedzīvotāji parasti pārāk zemu novērtē nepieciešamību veidot uzkrājumus, kas rada nabadzības un krasas pirktspējas samazināšanās risku, dodoties pensijā. Tas savukārt rada draudus, ka nākotnē, pirmkārt, budžeta līdzekļi var tikt pārdalīti par labu šodienas negodīgiem nodokļu nemaksātājiem un par sliktu šodienas un nākotnes godīgiem nodokļu maksātājiem, otrkārt, var tikt palielināti nodokļi, lai segtu uzkrājumu nepietiekamību," teikts pētījumā.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks atzina, ka kopumā recepte veicamajām reformām ir samērā vienkārša - lai sasniegtu Rietumeiropas ražīguma un ienākumu līmeni, jāsasniedz Rietumeiropas standartiem atbilstoša kvalitāte attiecībā uz biznesa vidi, tiesiskumu, izglītību, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā u.t.t. Rezultāts ir atkarīgs no politikas veidotāju spējas veikt šādas reformas.
"Demogrāfija jau sen vairs nav abstrakta nākotnes problēma - tā ir vakardienas un šodienas problēma. Rītdiena ir sekas vakardienas un šodienas lēmumiem. Un šoreiz bumba atkal ir politiķu laukuma pusē. Proti, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās problēmu var mazināt, tikai izveidojot uz strauju un ilgtspējīgu izaugsmi vērstu uzņēmējdarbības vidi, apdomāti un reālistiski plānojot reģionālo attīstību un atbalstot dzimstību, kā arī reālistiski vērtējot imigrācijas politiku. Ja politiķi to nespēs, tad nav pamata naivi cerēt, ka iedzīvotāji paši izvēlēsies valstij un sabiedrībai kopumā labākos risinājumus," apgalvoja Kazāks.
Komentējot aicinājumu palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) atzina, ka ar vienkāršu pabalstu palielināšanu diez vai būs līdzēts demogrāfisko problēmu risināšanā.
Tāpat ministre norādīja, ka gandrīz puse Latvijas bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, "tāpēc nevaram atļauties tādu greznību kā krampjaini turēties pie uzskata, ka normālas latviskas ģimenes ir tikai tādas, kas reģistrētas baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā". Pēc viņas domām, jādod iespēja pamēģināt arī šādām ģimenēm sniegt tiesību un garantiju kopumu, kas, iespējams, viņus iedrošinās vēl radīt bērnus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
