Krievvalodīgo pilsoniskā apātija: Vai Latvijā nepieciešama aktīvāka kopiena?

Bieži vien krievvalodīgie iedzīvotāji netic tam, ka Latvijā pastāv vārda brīvība. Krieviski runājošos teju neredz nevalstiskajās organizācijās, un likumsakarīgi arī viņu balsis pie varas esošos politiķus sasniedz reti. Sabiedriskās politikas centrs "Providus" veicis pētījumu "Vai Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju pilsoniskā apātija ir mīts vai realitāte?". Pētījuma ietvaros salīdzināts Latvijā dzīvojošo latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju pilsoniskais aktīvisms un ticība savām spējām ietekmēt savas pašvaldības vai Saeimas lēmumus.

Par krievvalodīgo neaktivitāti likuši aizdomāties pētījuma "Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotāji: starp pilsonisko aktīvismu un fatālismu" rezultāti. Uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, pērn oktobrī, organizētā aptauja šo apkaimju iedzīvotājiem lūdza novērtēt savas spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Rīgā un Latvijā. "Toreiz radās sajūta, ka krievvalodīgo pasivitāte drīzāk ir mīts," norāda "Providus" direktore Iveta Kažoka. Šī gada pavasarī to pārbaudīja pilsētās, kur dzīvo liels skaits krievu valodā runājošo, – Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā. Iegūtie rezultāti ievērojami atšķīrās no Rīgā veiktās aptaujas.

"Integrāciju un citas svarīgas tēmas nevar apspriest tikai ar latviešiem vai pārsvarā ar latviešiem, būtu jāpārstāv visa sabiedrība. Ja krievvalodīgos neaicinās, viņi paši nenāks. Informācija līdz viņiem nenonāk, bet, ja nonāk, tad daļēji trūkst ticības tam, ka ir jēga iesaistīties," uzskata Kažoka, "un pēc tam cilvēki brīnīsies, kāpēc ir tāds rezultāts. Vislielākā problēma ir tā, ka nepastāv reāls dialogs."

Kažoka uzskata, ka krievvalodīgo atsvešināšanās no valstī notiekošā nozīmē zaudēt cilvēkus, kuri Latvijas labā varētu daudz ko paveikt. Tas rada arī risku, ka krievvalodīgie jutīsies nepiederīgi valstij un meklēs vienkāršākus risinājumus savām problēmām.

Kā karš saasinājis spriedzi starp dažādām etniskajām grupām?
Kāpēc krievvalodīgie baidās izteikt savas domas?
Kur krievvalodīgie un latviski runājošie satiekas un komunicē? Vai to var darīt krieviski?
Vai krievvalodīgie var ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā rajonā, pilsētā, valstī? Vai to var izdarīt latvieši?
Kāpēc krievvalodīgo vidū nav vērojama pilsoniskā aktivitāte?
Kam ir nepieciešama krievvalodīgo iesaiste?