Otrdien, 6. jūlijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt, ka sociālais naids tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli. Par grozījumiem nobalsoja 82 deputāti, nevienam nebalsojot pret vai atturoties.
Tādējādi Saeimas vairākums ir atbalstījis Juridiskās komisijas priekšlikumu Krimināllikuma 48. panta "Atbildību pastiprinošie apstākļi" pirmās daļas 14. punktu papildināt ar sociālo naidu kā nozieguma motīvu, nosakot, ka par atbildību pastiprinošiem apstākļiem var atzīt apstākļus, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu, vai sociālā naida dēļ.
"Delfi" jau ziņoja, ka jūnija sākumā otrajā lasījumā pret šo priekšlikumu balsoja Nacionālā apvienība, bet Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvji atturējās vai nebalsoja. Par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā nobalsoja visu frakciju pārstāvji.
Tobrīd, otrajā lasījumā izskatot grozījumus Krimināllikumā, Saeima noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu, kas būtībā pastiprinātu atbildību par naida runu. Judina iesniegtais priekšlikums paredzēja Krimināllikuma 150. panta "Sociālā naida un nesaticības izraisīšana" dispozīciju izteikt jaunā redakcijā, kas esošo tekstu "par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums" papildinātu ar jēdzienu "sociālā naida" un pazīmi "seksuālā orientācija", kā arī izslēgtu vārdus "ja ar to radīts būtisks kaitējums".
Ja Saeima nobalsotu par Judina iesniegto redakciju, tad 150. pants, kas nosaka kriminālsodu apmērus par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, sāktos šādi un paredzētu sodus par šādiem nodarījumiem: "Par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
