'Lai neatgrieztos pie pārlemšanas' – Levits dod padomu Saeimai un iesniedz priekšlikumus novadu reformai
Foto: LETA

Valsts prezidents Egils Levits iesniedzis divus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam, ko Saeima otrajā lasījumā apstiprināja 13. martā, kad jau valstī bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms trešā lasījuma Saeima noteica 27. martu, ko prezidents arī izmantojis. Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs prognozē, ka globālās pandēmijas īpašā kavēšanās nebūs un novadu reforma noritēs, kā iecerēts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Delfi" jau ziņoja, ka 13. martā pēc kopumā gandrīz sešu dienu rekordilgām debatēm pēc Saeimas frakciju vienošanās atsaukt deputātu priekšlikumus otrajam lasījumam Saeima nepilnas stundas laikā pabeidza likumprojekta izskatīšanu. Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja ar 52 balsīm par. Par likumprojektu otrajā lasījumā nobalsoja valdošā koalīcija, ZZS balsoja pret, bet "Saskaņa" nebalsoja. Kopumā tagad atbalstīta 40 pašvaldību izveidošana pēc administratīvi teritoriālās reformas, jo uz otru lasījumu tika izveidots un atbalstīts Saulkrastu novads.

Tagad Saeimas atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) neprognozē reformas vēlāku stāšanos spēkā ar Covid-19 saistītās krīzes dēļ. Pašlaik paredzēts, ka reforma varētu stāties spēkā 2021 .gada vasarā līdz ar jauno pašvaldību ievēlēšanu. Saeimai vēl nepieciešamie likuma grozījumi jāpieņem trešajā galīgajā lasījumā.

Otrdien aģentūrai LETA Plešs norādīja, ka pašlaik politiķi koncentrējas uz nepieciešamo lēmumu pieņemšanu Covid-19 izplatības mazināšanai. Vaicāts, vai Covid-19 izplatības dēļ var nākties pārcelt ATR, politiķis to apšaubīja, norādot, ka Saeimā vairākām komisijām ir jāturpina darbs pie citu svarīgu jautājumu skatīšanas.

Plešs norādīja, ka Saeima noteica ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu galīgajam lasījumam, nekā sākotnēji bija paredzēts. Priekšlikumi jāiesniedz līdz šīs darba nedēļas beigām. Plānots pēc Lieldienām komisijā sākt skatīt iesniegtos priekšlikumus, un politiķis cer uz likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā Saeimā jūnijā.

Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 24. martā, publicējis oficiālu paziņojumu Nr. 9, kurā daru zināmu ka, izmantojot Valsts prezidentam Saeimas kārtības ruļļa 107. pantā paredzētās tiesības, iesniedzis divus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam, kā arī ir vērsis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz atsevišķiem pirms trešā lasījuma rūpīgi apsveramiem jautājumiem.

Prezidenta paziņojums publicēts otrdien oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstneša" papildu laidienā.

Identitātes stiprināšanai

Levita pirmais priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar šādu tekstu: "Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums."

Prezidents arī ierosina papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, paredzot uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Savu rīcību prezidents paziņojumā Nr. 9 pamato sekojoši: "Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un es noteikti atbalstu tās īstenošanu. Augstu vērtēju Administratīvi teritoriālās reformas komisijas līdz šim paveikto darbu pie šā likumprojekta, kā arī mūsu konstruktīvo domapmaiņu par iespējamo likumprojekta pilnveidošanu tikšanās reizē Rīgas pilī 2020. gada 3. martā."

Prezidents atgādina, ka ir jau vēstulē februārī vērsis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību, ka šajā likumprojektā visas detaļas būtu nepieciešams noslīpēt tā, lai tās neradītu negatīvu blakusefektu.

"Tikšanās reizē ar Administratīvi teritoriālās reformas komisijas locekļiem esam pārrunājuši, ka trešais lasījums ir tieši īstā iespēja šādam likumprojekta slīpējumam, lai mazinātu administratīvi teritoriālās reformas kritiku, rastu jēdzīgus kompromisus un radītu stabilus priekšnoteikumus sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai," atgādina Levits.

Prezidents skaidro, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam ir noteikts mērķis un tiesībpolitiski formulēti kritēriji, saskaņā ar kuriem veicama administratīvi teritoriāla reforma. Tajā pašā laikā jaunveidojamo lielo pilsētu (iepriekš – republikas pilsētu) un novadu pašvaldību skaits un to robežas ir likumdevēja politiska izšķiršanās.

"Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā tieši likumdevējam ir ļoti plaša novērtējuma un rīcības brīvība. Taču tas uzliek arī likumdevējam īpašu atbildību par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem," skaidro Levits, uzsverot, ka likumdevēja pieņemtajiem lēmumiem likumprojekta apspriešanas gaitā būtu jābūt racionāliem, loģiskiem un pamatotiem.

"Ir svarīgi, ka pats likumdevējs spēj būt konsekvents un nodrošināt, ka vieni un tie paši likuma principi attiecināti un pielietoti visu jautājumu izlemšanā viena likuma ietvaros. Jo īpaši šajā, teju katram Latvijas iedzīvotājam būtiskajā likumā nedrīkstētu pieļaut neloģiskas nekonsekvences, kas pretējas likuma sistēmai un tā ratio legis, kā arī nepamatoti atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās. Esmu aicinājis Administratīvi teritoriālās reformas komisiju pirms trešā lasījuma vēlreiz rūpīgi izsvērt tās likumprojekta normas, kas izpelnījušās visvairāk pārmetumus un diskusijas, kā arī raisījušas vietējo kopienu iebildumus un neizpratni," norāda prezidents.

Lai nav jāpārlemj

Ja pieņemtais likums sevī ietvers neloģiskus risinājumus vai neņems vērā iespējamās pretrunas jaunveidojamo pašvaldību un to robežu noteikšanā, pastāv pietiekami ticama iespēja, ka šai administratīvi teritoriālajai reformai varētu būt pagaidu raksturs un pašā likumā tiks radīti priekšnoteikumi likumdevējam vēlreiz atgriezties pie atsevišķu jautājumu pārlemšanas. "Tas nebūtu vēlams," brīdina Levits.

"Esmu pārliecināts, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija spēs vēlreiz izsvērt šos sarežģītos jautājumus, lai radītu stabilu pamatu visas valsts vienmērīgai un ilgtspējīgai attīstībai visas Latvijas sabiedrības kopējās interesēs," vēsta prezidents paziņojumā.

Levits norāda, ka ir jau uzsvēris, ka administratīvi teritoriālajai reformai būtu jābūt vērstai kā uz vietējo pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā, tā arī uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā arī pēc otrā lasījuma primāri ir ietverti risinājumi, kas vērsti lielākoties uz vietējo pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā, atzīst prezidents, norādot, ka joprojām šajā likumprojektā problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana.

"Uzskatu par savu pienākumu atgādināt par vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības apziņas konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei nozīmīgumu. Tie ir ne mazāk svarīgi apsvērumi kā vietējo pašvaldību jaudīguma veicināšana un pienācīgu pakalpojumu nodrošināšana katram iedzīvotājam. Identitātes un piederības jautājumu atstāšana ārpus šā likumprojekta ietvara ir radījusi pietiekami lielas neskaidrības un arī papildu pretestību administratīvi teritoriālajai reformai," raksta Levits.

Prezidents skaidro, ka ikvienai vietējai kopienai, kurai ir būtiski jautājumi par tās kultūrvēsturisko identitāti un piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei, jāspēj jau šajā likumā rast skaidri paustu likumdevēja gribu konkrētā tiesību normā par identitātes un piederības aspektu ievērošanu un likumdevēja apņēmību sekmēt to aizsardzību.

"Mana prioritāte ir rosināt likumdošanas ceļā noteikt latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai, kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā," uzsver prezidents.

Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekta pārejas noteikums, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavot un iesniegt Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr būtu nepieciešams jau šobrīd likumā paredzēt likumdevēja pienākumu un atbildību latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, robežšķirtņu jautājumu risināt ar likumu, norāda Levits.

"Esmu jau vērsis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamību stiprināt vietējās kopienas (pagastus un mazpilsētas), paredzot tām iespēju demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un atbilstoši katras vietējās kopienas jaudīgumam tām piešķirt noteiktas kompetences vietējo, lokālas nozīmes jautājumu kārtošanai. Man ir gandarījums, ka tikšanās laikā ar Administratīvi teritoriālās reformas komisijas locekļiem šis priekšlikums guva atbalstu un Administratīvi teritoriālās komisijas deputāti pauda gatavību to sekmēt. Rosinu jau šobrīd likumprojekta pārejas noteikumos fiksēt attiecīgo politisko izšķiršanos ar konkrētu uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot likumdevēja gribai atbilstošu likumdošanas iniciatīvu," raksta prezidents.

"Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedzot Administratīvi teritoriālās reformas komisijai apspriešanai savus priekšlikumus, esmu novēlējis sekmes un izdošanos nozīmīgā likumdošanas darba pabeigšanā, lai tiktu pieņemts sabiedrības kopējām interesēm atbilstošs un visas Latvijas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību sekmējošs likums. Vēlos īpaši uzsvērt, ka tā ir tieši Saeimas un tās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbildība pabeigt sākto likumdošanas darbu ar labu un jēdzīgu rezultātu," vēstīts prezidenta paziņojumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Egils Levits Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form