'Lai visas ģimenes būtu aizsargātas' – Saeimas komisija vēlas iekustināt dzīvesbiedru aizsardzības procesu
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai trešdien uzklausot virkni ekspertu un valsts institūciju pārstāvju jautājumā par dzīvesbiedru savienības kā ārpuslaulības ģimeņu modeļa sociālās aizsardzības nepieciešamības izvērtējumu, deputāti vienojās, ka komisija lūgs dažādām iestādēm iesniegt savu skatījumu par to, kā reāli dažādās dzīves situācijās šādas savienības tiek pasargātas. Šāds problēmjautājumu apkopojums ļautu komisijai vērtēt, kāds risinājums nepieciešams.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tēma par dzīvesbiedru savienību aizsardzību komisijas dienas kārtībā tika iekļauta, jo ar Covid-19 pandēmiju saistītā krīze uzjundījusi virkni problēmu, ar ko jau ilgstoši mantojuma lietās, veselības aprūpē un citās jomās saskaras cilvēki, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, kā arī viņu bērni.

Pētījumi liecina, ka Latvijā 40% bērnu dzīvo ar vecākiem, kuriem nav reģistrētas attiecības, 39% cilvēku uzskata, ka nevar atļauties laulības, un kopumā 35% pieaugušo Latvijā dzīvo nereģistrētās attiecībās, komisijas sēdē sacīja tās vadītājs Andris Skride (AP).

Stundu ilgušajā videokonferences formāta sarunā par šo tēmu gan iesaistījās tikai trīs no komisijas locekļiem – Skride, komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša un deputāts Ilmārs Dūrītis (AP). Pārējie klātesošie deputāti nedz iesaistījās sarunā, nedz arī iebilda komisijas vadības rosinātajai turpmākajai rīcībai.

Par nepieciešamību ar likuma spēku aizsargāt arī dzīvesbiedru savienības komisijas sēdē viedokli pauda arī pie šīs komisijas nepiederošās deputātes Marija Golubeva (AP) un Inese Lībiņa-Egnere (JV), kuras jau savulaik bija vienas no kopdzīves likumprojekta iesniedzējām Saeimā.

Lai gan Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skatītais jautājums netieši sasaucas ar iniciatīvu "Viendzimuma partneru reģistrēšana", kas portālā "manabalss.lv" salīdzinoši īsā laikā savākusi 10 451 balsu un ko plānots tuvākajā laikā iesniegt Saeimā, komisijas sēdē netika likts īpašs uzsvars tieši uz viena dzimuma partneru attiecību reģistrēšanu, bet vairāk runāts par nereģistrētām attiecībām un to radītajām problēmām kopumā.

Komisijas sēdē trešdien vairākkārt izskanēja jau 2018. gadā tiesībsarga sniegtais atzinums par ģimenes aizsardzību un to atkārtoja arī pats tiesībsargs Juris Jansons. Satversmes 110. pants paredz, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības". Jansons uzsvēra, ka valsts aizsargā gan laulību, kas šajā pantā konkrēti definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti, gan turpat aiz komata minēto jēdzienu "ģimene". "Tāpēc ir jautājums, kas ir ietverts ģimenes jēdziena tvērumā? Ar to arī jāsāk," teica Jansons.

Tiesībsargs atgādināja, ka jau agrāk norādīts uz problēmu, ka, piemēram, personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā kā ģimene, bet nav reģistrētā laulībā, ir jāmaksā nodokļi un nodevas, kārtojot īpašumu nodošanas jautājumus, kas gan nav jādara laulātajiem.

Faktus, ka jau šobrīd valsts jēdzienu ģimene traktē plašāk nekā tikai laulību un tajā dzimušos bērnus, komisijā minēja arī Tieslietu ministrijas (TM) un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji, kā piemērus minot sociālo pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām un citus gadījumus, tajā skaitā arī veselības aprūpē, kur aprūpē vai lēmumu pieņemšanā mājsaimniecību locekļi var piedalīties arī uz pilnvaru pamata.

Iespēja jau tagad nereģistrētās attiecībās dzīvojošiem cilvēkiem nokārtot dažādus jautājumus uz notariāli apstiprinātu līgumu vai pilnvaru pamata tomēr raisīja domu apmaiņu par nevienlīdzīgu attieksmi, jo nereti šādas izmaksas var sasniegt vairākus simtus eiro, turklāt pilnvaras nepieciešams regulāri atjaunot. Zvērināts advokāts Lauris Liepa to raksturoja ar vārdiem: "Tie ir tie lielie dzīves žogi, kam regulāri un ar lieliem izdevumiem jākāpj pāri 40% cilvēku. Visiem dzīves gadījumiem pilnvaras mēs neuzrakstīsim".

Liepa atzina, ka TM un LM sniegtā informācija ir "cerību stars", ka valsts jau ir spērusi soli un turpina soli pa solim iet tajā virzienā, lai pasargātas būtu visas ģimenes plašākā šī jēdziena traktējumā. Arī Covid-19 pandēmijas laikā no valsts puses lietotā terminoloģija par mājsaimniecībām liecina par ceļu šajā virzienā. Tomēr kopumā tas nav pietiekami, tāpēc likumdevējam jādomā un jārīkojas stratēģiski un uz priekšu raugoties, sacīja Liepa.

Centra "Marta" pārstāve Līva Matuzele deputātus informēja, ka likums, kas ļautu reģistrēt dzīvesbiedru savienību, ir nepieciešams arī tādēļ, lai pasargātu sievietes un bērnus no ciešanām vardarbīgu attiecību ģimenē dēļ. "Likums ļoti palīdzētu "Martas" klientēm nebaidīties pārtraukt vardarbīgas attiecības," teica Matuzele, norādot, ka tādā gadījumā sievietēm nebūtu jābaidās, ka tās paliks bez mājokļa un arī bez tiesībām uz bērnu aprūpi, jo visbiežāk kopīgi uzturētais īpašums ir reģistrēts uz vīrieša vārda un dod viņam iespējas manipulēt.

Komisijas sēdē izskanēja arī virkne problēmu, kas saistītas ar bērniem, kuri dzīvo ģimenēs, kur viens no vecākiem nav viņu bioloģiskais vecāks un kur nav reģistrētas attiecības pieaugušo starpā. Tādējādi bērniem var būt izveidojusies psihoemocionālā saikne ar pieaugušo, kuram nav likumīgu tiesību pieņemt lēmumus par bērnu, piemēram, slimības gadījumā.

Tāpat tika norādīts arī uz grūtībām deklarēt vienas mājsaimniecības locekļu īrētā īpašumā, jo pēc likuma nereģistrētu attiecību gadījumā partneri deklarēt drīkst tikai ar izīrētāja atļauju. Nereģistrētas attiecības nereti rada arī problēmas vecāka gadagājuma ļaudīm, kuri pēc laulātā nāves vai šķiršanās uzsāk nereģistrētu kopdzīvi ar citu dzīvesbiedru, bet tā nāves gadījumā var palikt bez tiesībām uz kopīgo veidoto mājsaimniecību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Kopdzīve Anda Čakša Juris Jansons Labklājības ministrija Saeima Satversme Tiesībsargs Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form