Darbs pie maksas jeb tarifa piemērošanas par mūzikas klausīšanos sabiedriskajā transportā ir tikai sākumā, tādēļ joprojām tiek rīkotas sarunas un diskusijas, kā arī vēl īsti nav aprēķināta, cik liela būs maksa.
LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns žurnālistiem stāstīja, ka pirmā komunikācija starp biedrību un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nav bijusi veiksmīga, taču pēc LaiPA veiktā skaidrojošā darba ir cerības, ka sarunas nesīs augļus. Iecerēts, ka biedrība "Rīgas satiksmei" sagatavos kopēju piedāvājumu, kur būs aprēķināta maksa ne tikai par mūzikas klausīšanos šoferu kabīnē, bet arī uzņēmuma birojā un citās uzņēmuma telpās.
Biedrības izpilddirektore Ieva Platpere uzsvēra, ka LaIPA neaizliedz šoferu kabīnē klausīties mūziku, taču uzņēmumam, ja tas ir nodrošinājis iespēju saviem darbiniekiem klausīties mūziku, tad ir jāmaksā atlīdzība par atskaņošanu.
Šā brīža aplēses liecina, ka maksa par mūzikas atskaņošanu viena šoferu kabīnē gadā varētu būt viens lats.
Licence fonogrammas atskaņošanai ir nepieciešama ne tikai "Rīgas satiksmes" šoferiem, bet arī starppilsētu sabiedriskajam transportam un citu pašvaldību sabiedriskajam transportam. Tāpat to ir nepieciešams iegādāties taksometriem.
Šobrīd vairs nevienam nerodas jautājums, kādēļ ir jāslēdz līgums par maksājamo atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem kafejnīcām, bāriem, veikaliem vai arī sporta un veselības klubiem, kā arī viesnīcām un citām publiskām vietām, jo šo biznesu veicējiem jau ir izskaidrots, ka samaksātā atlīdzība tiek izmaksāta izpildītājiem un producentiem, kuri rada jaunus darbus, vēstīja Platpere.
Par fonogrammas atskaņošanu līgums ar LaiPA jāslēdz ne tikai frizētavām, klubiem un tamlīdzīgām vietām, kurās uzturas cilvēki, bet arī birojiem, kuru apzināšanu LaiPA sākusi tikai nesen.
"Ir jāmaina sabiedrības domāšana. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, iegādājoties licenci, cilvēks piedalās nākamajā ražošanas posmā, jo no iekasētās naudas tiek samaksāta atlīdzība, kas veicina jaunu dziesmu radīšanu," klāstīja Auzāns.
Savukārt taujāti, vai arī valsts institūciju birojiem būtu jāiegādājas licence, vienotas atbildes tomēr nav, lai arī šī iespēja patlaban vēl tiekot pētīta. Galvenais arguments, kādēļ par fonogrammas atskaņošanu valsts iestāžu birojos nevajadzētu prasīt atlīdzību, ir tas, ka šīs iestādes tiek uzturētas par nodokļu maksātāju naudu.
Tomēr LaIPA valdes locekle un SIA "Mikrofona ieraksti" valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve uzskata, ka valstij vajadzēja rādīt labo piemēru, noslēdzot līgumus par fonogrammas atskaņošanu savos birojos.
Tai pat laikā biedrība atzīts, ka apvienībai nav tika daudz darbinieku, lai nepārtraukti veiktu kontroli, taču pārbaudes par nepieciešamo licenču iegādi nereti tiek īstenotas kopā ar policijas darbiniekiem.
Latvija nav vienīgā, kur sabiedriskajam transportam par mūzikas klausīšanos ir jāmaksā. Tomēr nav arī daudzas tādas valstis, kur šoferiem par fonogrammas atskaņošanu ir jāmaksā, - ir valstis, kurās šoferiem aizliegts klausīties mūziku, jo tas var novērst vadītāja uzmanību. Taču šāda atlīdzība ir jāmaksā Lietuvā un arī Holandē.
Jau ziņots, ka Rīgas dome negrasās pašvaldības budžetā meklēt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu iespēju "Rīgas satiksme" darbiniekiem iespēju iegādāties radio klausīšanās licences, jo šāda prasība no LaIPA puses ir absurda, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja apliecina, ka darbinieki birojos, ražotnēs, iestādēs un citās darba vietās atzīst, ka piemērota fona mūzika palīdz ikdienas pienākumu veikšanā un rada gandarījumu par savu darbu. To apliecina 55% aptaujāto respondentu. Savukārt gandrīz trešā daļa jeb 28% aptaujas dalībnieki norāda, ka ilgstošs darbs ikdienā bez mūzikas ātrāk nogurdina un pazemina darba efektivitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
