Foto: AFP/Scanpix

Latgales partija, kuras dibināšanas kongress 1.jūnijā notika Preiļos, ne tikai piedalīsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās, bet apvienībā ar citām reģionālajām partijām cīnīsies par vietām nākamajā Saeimā, intervijā pastāstīja Latgales partijas līderis, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Par Latgales partijas līdzpriekšsēdētāju ievēlēts bijušais Daugavpils mērs, 11.Saeimas deputāts no "Vienotības" saraksta Jānis Lāčplēsis. Partijas valdē darbojas arī Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Ņikuļina, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Laganovskis, Riebiņu novada zemnieks Jānis Šņepsts, advokāts no Rīgas Zigfrīds Berezovskis un Rēzeknes SIA "Dekom" līdzīpašnieks Valdis Stepiņš.

Aicinājumu par partijas izveidi ir parakstījis arī Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks un vairāki citi Latgalē pazīstami cilvēki.

Latgales partijas izveidošanas mērķis, kā teikts tās programmā, ir darbs Latvijas, Latgales reģiona un katras pašvaldības iedzīvotāju labā, veicinot novada mērķtiecīgu attīstību un izaugsmi, nodrošinot katram cilvēkam garīgo un materiālo labklājību, neatkarīgi no viņa etniskās, nacionālās, reliģiskās piederības vai sociālā statusa.

Iecere par tādas partijas veidošanu radusies jau pirms vairākiem gadiem. Toreiz daļa Latgales partijas dibinātāju bija vēl Tautas partijā un LPP/LC, kuras pērn pašlikvidējās. Bet ideja par reģionālas Latgales partijas dibināšanu tika apspriesta jau vismaz trīs gadus ne tikai pašvaldību vadītāju un deputātu starpā, bet arī mākslas un kultūras darbinieku, kā arī citu profesiju iedzīvotāju vidū, apgalvo Adamovičs. Pērn rudenī sākās praktiskais darbs pie partijas veidošanas. Patlaban Latgales partija aptver jau 10 - 11 teritorijas, tajā iesaistās arī Krāslavas novada deputāti, kur ilgus gadus pie varas ir Zaļo un zemnieku savienība, un Rēzeknes, kur pie varas bija Tautas partija, tagad - "Saskaņas centrs".

Mazu vietējo partiju patlaban Latvijā ir daudz, un tiek veidotas arvien jaunas. Piemēram, Daugavpilī jau ir vismaz trīs vietējās partijas, Daugavpils novadā arī tāda ir, tāpat Rēzeknes pilsētā. Straujo vietējo partiju "bumu" Adamovičs skaidro ar gatavošanos pašvaldību vēlēšanām.

Partijas programmā ir ierakstīts, ka Latgales partija ir atvērta visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spējīgi piedāvāt racionālus risinājumus reģiona ilgtspējīgai attīstībai un ir gatavi uzņemties atbildību par partijas izvirzīto mērķu realizāciju.

Latgales partija centīšoties panākt grozījumus likumos, lai atvieglotu uzņēmējdarbības attīstību, lai tiktu ieviests īpašs pierobežas reģiona investīciju režīms uzņēmējdarbības atbalstam, izveidots speciāls garantiju fonds pašvaldībām, nodrošināta reģiona prioritāro nozaru uzņēmējiem iespēja saņemt kredītus ar pazeminātām procentu likmēm. Partijas veidotāji arī vēlas rosināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles izveidošanu Latgalē.

Adamovičs ir pārliecināts, ka Latgales partija startēs 12.Saeimas vēlēšanās, jo partija ir dibināta ar mērķi aizstāvēt Latgales intereses. Valde un partijas biedri izlems, ar kurām partijām tiks veidota priekšvēlēšanu apvienība, jo vienatnē visas Latvijas teritorijā 5% barjeru Latgales partija pārvarēt nespēs.

"Domāju, ka mēs veidosim kopīgus deputātu kandidātu sarakstus ar vairākām citām reģionālajām partijām. Atklāti sakot, piedāvājumi sadarbībai jau ir bijuši, bet konkrētas sarunas ne ar vienu citu partiju vēl nav notikušas," apgalvo Adamovičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!