Foto: EPA/LETA
Latvijas Ārlietu ministrija ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt Palestīniešu pašpārvaldes ģenerāldelegācijas statusu, turpmāk dēvējot to par Palestīniešu pašpārvaldes misiju Latvijas Republikā (Palestinian Mission to the Republic of Latvia) ar rezidences vietu Helsinkos, informē Ārlietu ministrija.

Lēmums paredz, ka Palestīniešu pašpārvaldes misijas vadītājs Latvijā turpmāk iesniegs akreditēšanas rakstu Latvijas ārlietu ministram, kā arī Palestīniešu pašpārvaldes misijas vadītājam turpmāk tiks piešķirta personiskā diplomātiskā imunitāte, kas piemērota saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Tuvo Austrumu miera procesa jautājumā atbalsta divu valstu risinājumu, kas panākams tiešo sarunu ceļā un bez iepriekšējiem nosacījumiem no iesaistītajām pusēm. Latvija atbalsta Palestīniešu pašpārvaldes premjerministra Salama Fajāda valsts veidošanas plānu, kura īstenošanu novērtējusi starptautiskā sabiedrība.

Latvijas Ārlietu ministrija uztur regulāras darba attiecības ar Palestīniešu pašpārvaldes misiju, veidojot dialogu par divpusējiem, kā arī aktuāliem reģionāliem un starptautiskiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka iepriekš Latvija izpelnījās kritiku, jo neatbalstīja palestīniešu lūgumu uzņemt tos UNESCO.
Kā ziņots, paziņojumu par Palestīnas neatkarības atzīšanu autonomijas prezidents Mahmuds Abass iesniedza ANO ģenerālsekretāram Banam Kimunam jau iepriekš. Kimuns savukārt to jau prezentējis Drošības padomei.

Iepriekš ASV prezidents Baraks Obama norādījis, ka vienpusēja Palestīnas neatkarības atzīšana nav produktīva un neatrisinās konfliktu ar Izraēlu. Vispirms abām pusēm ir jāatjauno sarunas un jāpanāk izlīgums.

Eiropas Savienības valstīm pagaidām nav vienotas pozīcijas šajā jautājumā - Eiropas Komisija gan atbalsta Vašingtonas pozīciju un uzstāj uz palestīniešu un izraēliešu sarunu turpinājumu.

Savukārt Izraēla pieprasa, lai palestīnieši atzīst Izraēlas neatkarību un pagaidām atsakās no plāniem panākt Palestīnas atzīšanu ANO.

Palestīnai, lai tā iegūtu pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu, vispirms jāgūst deviņu no piecpadsmit ANO Drošības padomes dalībvalstu atbalsts.

Kā ziņots, 1967. gadā tā dēvētā "sešu dienu kara" iznākumā Izraēla ieguva kontroli pār Ēģiptei piederošo Sinajas pussalu, Golānas augstienēm Sīrijā, kā arī palestīniešu teritorijām Gazas joslā un Jordānas upes Rietumkrastā, kā arī Austrumjeruzalemi.

Vēlāk Izraēla atdeva Ēģiptei Sinajas pussalu, taču paturēja kontroli pār pārējām teritorijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!