Foto: LETA
Latvija no 2023. gada maija vidus līdz novembra vidum jau otro reizi uzņemsies prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, kuras laikā Latvija rosinās pārējās bloka valstis diskutēt par mākslīgo intelektu un vārda brīvību.

Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu par gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā 2023. gadā. ĀM piebilda, ka Latvijas prezidentūra notiks laikā, kad Latvija gatavojas arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2025. gada vēlēšanām, tādējādi sniedzot Latvijai papildus redzamību starptautiskā līmenī.

Ministrijā norāda, ka Latvijas ES prezidentūras uzdevums būs veicināt EP noteikto stratēģisko prioritāšu sasniegšanu, stiprināt cilvēktiesību standartu ievērošanu EP dalībvalstīs, sekmēt EP aktivitātes, redzamību un atpazīstamību, kā arī stiprināt organizācijas reputāciju.

Latvijai prezidentūras laikā būs iespēja virzīt arī savas nacionālās prioritātes. Balstoties uz Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm starptautiskajās organizācijās, kā arī procesiem EP, ĀM piedāvā noteikt virkni prioritāšu Latvijas prezidentūrai. Pirmkārt, ĀM piedāvā ES prezidentūras laikā spriest par demokrātijas un likuma varas stiprināšanu, piemēram, stiprinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi; pašvaldību stiprināšana; jauniešu loma demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

Otrkārt, Latvijas ES prezidentūras prioritāte varētu būt mākslīgā intelekta pielietojums un tā ietekme uz cilvēktiesībām, piemēram, juridiski saistoša tiesiskā ietvara izstrāde Latvijas vadībā; mākslīgā intelekta ietekme uz dzimuma dimensiju un cilvēktiesībām.

Treškārt, rosināts spriest par vārda brīvību digitālajā laikmetā, piemēram, žurnālistu drošību, tai skaitā sieviešu žurnālistu drošību; pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu digitālajā laikmetā. Ceturtkārt, starp Latvijas ES prezidentūras prioritātēm varētu būt atbalsts EP reformu procesiem.

Visbeidzot ES prezidentūras laikā rosināts spriest arī par vidi un cilvēktiesībām, piemēram, jauniešu lomu sabiedrības izpratnes veicināšanā par klimata pārmaiņām; klimata pārmaiņu ietekmi uz sieviešu piekļuvi resursiem.

Latvijas prezidentūras ietvaros būs jāplāno EP līmeņa konferenču un pasākumu organizēšana gan Latvijā, gan EP mītnē Strasbūrā. ĀM piebilda, ka gatavošanās Latvijas prezidentūrai EP uzsākta 2021. gada rudenī un tā turpināsies līdz prezidentūras uzsākšanai 2023. gada maijā.

Lai īstenotu Latvijas prezidentūras sagatavošanas darbu, 2022. gadā ĀM ir piešķirts valsts budžets 29 100 eiro apmērā, kas paredzēts prezidentūras vizuālās identitātes un informatīvā, reprezentatīvā nodrošinājuma sagatavošanai, konsultācijām ar EP sekretariātu un EP dalībvalstīm, brīvprātīgām iemaksām EP fondos un citiem aspektiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!