Latvija un desmit citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis aicina vienoties par ambiciozākiem ES klimata mērķiem un noteikt, ka līdz 2030.gadam ES samazinās oglekļa dioksīda emisijas vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990.gadu, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Viņš pastāstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Igaunijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji, kas pārstāv valsti Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē jeb Eiropadomē, ir vienojušies aicināt Eiropadomi lemt par ambiciozākiem klimata mērķiem, atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumam.
Šo valstu kopīgajā paziņojumā tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir acīmredzamas visā pasaulē - temperatūra paaugstinās un laika apstākļu sistēmas mainās.
Paziņojumā minēts, ka 2019.gada decembrī Eiropadome vienojās, ka līdz 2050. gadam ES vajadzētu sasniegt klimatneitralitāti. "ES atkārtoti apstiprināja savu globālo vadību klimata jomā un apņemšanos ievērot Parīzes nolīgumu, tā iedvesmojot arī citus paaugstināt ambīcijas," teikts 11 valstu paziņojumā.
Tāpat uzsvērts, ka šī apņemšanās nodrošināt neitralitāti klimata jomā nodrošina, ka ES ieguldījumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, neatgriež valstis atpakaļ uz fosiliju atkarīgo pagātni.
"Mēs esam pārliecinoši pārspējuši pašreizējo 2030.gada mērķi, kas parāda Eiropas rīcības potenciālu," uzsvērts 11 ES valstu kopīgajā paziņojumā.
Ņemot vērā minēto, šo valstu ieskatā ir nepieciešami ievērojami emisiju samazinājumi. Šīs 11 valstis atzinīgi vērtējot EK klimata mērķa plānu 2030. gadam kā stabilu pamatu lēmumu pieņemšanai par izvirzītajām ambīcijām un aicina valstis vienoties par 2030. gada klimata mērķa palielināšanu un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu par vismaz 55%.
Šis paaugstinātais mērķis būtu jāiekļauj atjauninātajā ES nacionāli noteiktajā ieguldījumā, kas jāiesniedz Apvienoto Nāciju organizācijas vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām līdz šī gada beigām un kam līdz 2021. gada jūnijam jāpieņem tiesību aktu priekšlikumi, lai pārliecinātos, ka mērķis tiek sasniegts.
Paziņojumā uzsvērts, ka ambicioza klimata politika ir ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas labklājības pamatā. "Ceļā uz klimata neitralitāti tiek panākta ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, jaunas videi draudzīgas darbavietas un vairāk inovāciju un pasaules konkurētspēja," uzskata minēto 11 ES valstu pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
