Diskusijās par Eiropas Savienības budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam būs politiski grūti aizstāvēt Latvijas intereses saistībā ar tiešmaksājumiem un Kohēzijas fonda finansējumu, jo Latvijai to aizstāvībā ir vājas pozīcijas, trešdien žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Viņš uzsvēra, ka liela nozīme sarunās un Latvijas interešu aizstāvībā būs valdības pārstāvjiem - Ministru prezidentam, finanšu ministram un ārlietu ministram, kuriem jāizsaka iebildumi par kādām citu valstu pozīcijām, lai "neiekristu lamatās, kad pieņems gala lēmumus par Eiropas Savienības budžetu".
Zīle atzina - viņam nav pārliecības, ka Latvija varēs panākt vienlīdzīgus vai salīdzinoši ar citām valstīm vairāk paaugstinātus lauksaimniecības tiešmaksājumus, ja nākamajā posmā lielai daļai Eiropas valstu tos paredzēts samazināt. Nevajadzētu sagaidīt šādu izpratni no citām valstīm, viņš teica.
EP deputāte Inese Vaidere (V) uzsvēra, ka cīņa par Kohēzijas fondu finansējumu ir būtiska, lai arī īpaši sarežģīta. Šajā ziņā liela pateicība pienākas tieši zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, tomēr nevajadzētu koncentrēties uz šo vienu finanšu instrumentu, kas draudētu ar citu maksājumu kavēšanu.
"Mēs nedrīkstam atlaist citas jomas un koncentrēties uz vienu [finansējuma avotu]," pauda Vaidere, kura uzslavēja Straujumu par viņas centieniem par līdzvērtīgiem Kohēzijas finansējuma nosacījumiem turpmākajam daudzgadu periodam.
Savukārt eiroparlamentārietis Ivars Godmanis norādīja, ka premjeram Valdim Dombrovskim (V) būtu jāuzņemas galvenā uzrauga loma cīņā par ES fondu finansējuma apguvi. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta vadībā būtu rūpīgi jāizvērtē, kā līdz šim izmantoti Eiropas fondu līdzekļi, lai varētu korekti saplānot līdzekļu izmantojumu nākamajam periodam. Tāpēc aģentūrām, kas apsaimnieko Eiropas naudu, būtu jāatskaitās, kā tā izlietota.
Pēc Godmaņa domām, patlaban nav īsti saprotams, kā līdzekļus nākamajā plānošanas periodā sadalīt pa nozarēm un pagaidām šie plāni ir tik virspusēji, it kā uzrakstīti "ar pirkstu debesīs". Tomēr Eiropas fondu līdzekļu izmantošanas analīzes trūkums iezīmīgs daudzās ES valstīs, ne tikai Latvijā, norādīja EP deputāts.
Arī sabiedrībā neesot neskaidrībai par Eiropas fondu līdzekļu lietderīgu izmantošanu iedzīvotāju vidū rodas skeptiska attieksme par ES darbu, jo "viņi neredz, kur fondu nauda tiek izlietota".
Eiropas struktūrfondu finansējums ir vienīgā garantētā investīcija Latvijā, kam nav citu līdzvērtīgu alternatīvu, akcentēja Godmanis.
Kā ziņots, par Eiropas lauksaimniecību atbildīgā Eiropas Komisijas departamenta pārstāvis Rodžers Vaitss trešdien sacīja, ka salīdzinoši mazākus lauksaimniecības tiešmaksājumus saņemošās valstis, tostarp Latvija, varētu pretendēt uz pagaidām neplānotu palielinājumu maksājumiem vien tad, ja tam paredzētos līdzekļus atņemtu citām valstīm.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
