Neizlēmušajiem 27,1% aptaujāto vēl jāpieskaita 15,1%, kuri vēlēšanās nepiedalītos, norāda "Diena".
Neizlēmušo skaita palielināšanos "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis skaidro ar pēcvēlēšanu situācijai raksturīgu parādību - jo vairāk attālinās vēlēšanas, jo šo aptaujāto daļa ir lielāka. To ietekmē arī lieli sociāli politiskie notikumi, kas uztur spriedzi sabiedrībā, ar ko domāts gaidāmais referendums. Sociologs uzskata, ka tas ir tests politiķiem, kuri mēģina spriedzi pārcelt uz sabiedrību un mētājas.
Reitinga kritumu piedzīvojis arī aptaujas līderis "Saskaņas centrs", kura popularitāte samazinājusies no 23% decembrī uz 19,9% janvārī. Savukārt par Zatlera Reformu partiju vairs balsotu tikai 2,6% (novembrī 5,1%, decembrī 4,2%). Lūgts vērtēt ZRP reitinga kritumu, Freimanis atceras, ka arī agrāk ir bijuši politiskie spēki, kuru popularitāte starpvēlēšanu periodā bijusi ap 2%, bet tie veiksmīgi vēlēšanās pārvarējuši 5% barjeru. Pirmā, kas nākot prātā, ir LPP/LC. Viena no ZRP problēmām varētu būt tā, ka partiju valdībā pārstāv ministri, kas nav tās biedri. ZRP nerada skaidrību par savu nākotni, par ko liecina arī runas par nosaukuma maiņu.
LF aptauja parāda, ka reitinga kritumu piedzīvojusi arī "Vienotība", kuras atbalstītāju skaits samazinājies no 18,5% decembrī uz 16,2% janvārī. VL-TB/LNNK, par kuru balsotu 8%, un Zaļo un Zemnieku savienībai, kas saglabājusi 7,3% piekritēju, jau vairākus mēnešus ir diezgan stabilas pozīcijas ar nelielām reitinga izmaiņām, norāda LF direktors Freimanis. Savukārt PCTVL popularitātes kāpumu līdz 1,8% sociologs saista ar SC vēlētāju piesaistīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
