Foto: LETA
Latvijas mediju ētikas padome asi nosoda politiķu publiskus apvainojumus un uzbrukumus žurnālistiem un aicina līdzīgās situācijās vērsties padomē, nevis publiski apvainot vienam otru, paziņojumā vēsta biedrība.

Biedrības Ētikas padome kārtējā sēdē izskatīja jautājumu par politiķu uzbrukumiem žurnālistiem, konkrēti, saistībā ar nesenajiem diviem publiski izskanējušajiem gadījumiem– Viļa Krištopana (LPV) vēršanos pret Latvijas Avīzes žurnālistu Egīlu Līcīti un Aleksandra Kiršteina (NA) vēršanos pret LTV žurnālisti Aneti Bērtuli.

Jāatgādina, ka politiķis Krištopans, kurš attiecīgajā laikā kandidēja uz deputāta krēslu 14. Saeimā no partijas "Latvija pirmajā vietā" un bija saraksta līderis Latgalē, draudēja izsist zobus "Latvijas Avīzes" žurnālistam Egilam Līcītim – tas secināms no politiķa reakcijas uz autora rakstu. Policijā par notikušo uzsākta resoriskā pārbaude.

Savukārt 25. septembrī mikroblogošanas vietnē "Twitter" Kiršteins, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, rakstīja: "Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi [domāti NA] grib likvidēt Satversmes tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!"

LTV pēc tam aicināja izvērtēt Kiršteina rīcību. LTV uzvēra, ka Saeimas deputāti un deputāta amata kandidāti vairākkārt rupji aizskāruši LTV žurnālistus, mērķtiecīgi pazemojot, vēršoties pret viņu darbu un privāto dzīvi, cenšoties mazināt uzticību profesionālai žurnālistikai un neatkarīgiem, brīviem sabiedriskajiem medijiem.

Arī šajā gadījumā policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti.

Latvijas mediju ētikas padome paziņojumā norāda, ka asi nosoda šādu politiķu rīcību – publiskus apvainojumus un uzbrukumus žurnālistiem, kas veic profesionālos pienākumus. Šāds publiskās diskusijas stils veicina pašcenzūru un apdraud mediju un žurnālistu iespējas brīvi un daudzveidīgi atspoguļot pretrunīgus jautājumus, norāda biedrība.

Savukārt līdzīgās situācijas biedrība mudina vērsties Latvijas mediju ētikas padomē, nevis publiski apvainot vienam otru.

LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā.

Biedrības kompetencē ir izvērtēt konkrētus gadījumus un sūdzības, tostarp konstatēt trūkumus mediju darbībā. Biedrības līdzšinējā praksē ir sniegusi 51 atzinumu, no tiem 18 gadījumos ir konstatēti mediju darbības pārkāpumi, kurus mediji pēc tam novērš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!