Latvijas pirmo pionieru traģēdija – māsa par brāļa likteni uzzina pēc 70 gadiem

"Izglābtā bērnība" – tā nosaukta 1979. gadā Latvijā izdotā grāmata par pirmo latviešu pionieru dzīvi 2. pasaules kara laikā evakuācijā Tatārijā. Tās autors Andris Sproģis krāšņi apraksta, kā latviešu pionieri 1941. gadā tika evakuēti uz Krieviju un, pārciešot dažādas likstas, visi laimīgi kļuva par krietniem komunistiem. Tomēr mazajam Dainim Šopam vieta šajā grāmatā neatradās – viņš mira Tatārijā 1942. gada janvārī no tīfa un plaušu karsoņa. Viņa māsa Maija Vanaga tikai 2015. gadā uzzināja par sava brāļa likteni. Padomju laikos Daiņa Šopa traģiskā nāve, kas neiederējās propagandas stāstā par "izglābto bērnību", tika noklusēta.

Portāls "Delfi" divās publikācijās (šeit un šeit) aprakstīja līdz šim teju nepētītu Latvijas vēsturesepizodi – tūlīt pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma PSRS, 1941. gada 23. jūnijā, no Latvijas uz Krieviju bez vecāku ziņas tika izvesti aptuveni 350 bērni, kuri atradās pionieru vasaras nometnēs. Daudzi no viņiem ārkārtīgi smagajā ceļā uz Tatāriju gāja bojā, pārējie mita smagos apstākļos nabadzīgā kolhozā un cieta badu. Šo pionieru vecāki vairākus gadus dzīvoja neziņā, domājot, ka viņu bērni ir gājuši bojā.

Nedarbnieku aizsūta uz nometni

Pēc pirmajām publikācijām ar portālu "Delfi" sazinājās Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Viņas brālis Dainis Šops bija viens no Krotes pionieru nometnes bērniem, kurus evakuēja uz Tatāriju. "Mans brālis Dainis ir dzimis 1930. gadā, es piedzimu 1941. gada martā. Tā paša gada jūnijā Daini aizsūtīja uz pionieru nometni Krotē," stāsta Vanaga.