Konstitucionālo tiesību zinātnieki reiz bija aprēķinājuši, ka vidēji konstitūcijas spēkā esamības laiks pasaulē ir tikai 20 gadu, bet mūsu pirmajam demokrātiski vēlētajam parlamentam – Satversmes sapulcei – ir izdevies radīt konstitūciju, kas ir spēkā jau gadsimtu, un arī šodien tā ir moderna un nākotnei atvērta konstitūcija, uzsver Valsts prezidents Egils Levits.
Levits otrdien, 15. februārī, Satversmes 100. jubilejas gada atklāšanā Saeimā norādīja, ka pirms 100 gadiem pieņemtā Satversme ir ne tikai piemērota mūsu šodienas sabiedrībai, bet tā vēl ilgi kalpos arī nākamajām paaudzēm.
"Piemēram, Eiropā un visā pasaulē pašlaik daudz tiek diskutēts par klimata pārmaiņām, vides saglabāšanu un zaļo kursu. Vēršu uzmanību, ka tas viss mūsu Satversmē jau ir ietverts – gan ilgtspēja un atbildība pret nākamajam paaudzēm, gan katra cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā, ekoloģiskā vidē," sacīja Valsts prezidents.
Tāpat Levits norādīja, ka Latvijas Satversme ir viena no vecākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā un pasaulē, tā ir unikāla ar to, ka "mēs atjaunojām tās darbību pilnā apjomā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Nevienā citā valstī nav pilnībā atjaunota konstitūcija tiesiskajā un sociālajā realitātē pēc vairāk nekā 50 okupācijas gadiem".
"Par Satversmes atjaunošanu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzreiz nebija pilnīgas vienprātības. 1990. gada 4. maija deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" Satversmes darbība gan tika atjaunota, bet uzreiz paredzēta tās daļēja apturēšana un jaunas konstitūcijas izstrāde. Es toreiz stingri iestājos par Satversmes darbības atjaunošanu pilnā apjomā. Jaunas konstitūcijas izstrāde bija riskanta un lieka," sacīja Levits.
Viņš atsaucās uz sevis tolaik rakstīto: "Satversme [..] ir pilnīgi brīva no padomiskās, tiesiskās un politiskās domāšanas ietekmes un [..] ir piemērota neatkarīgas un demokrātiskas (modernā, ne sociālistiskā nozīmē) valsts pamatlikuma darbībai."
Svinot Satversmes gadsimtu, Valsts prezidents aicināja neaizmirst tās mērķi un jēgu, kuru sasniegšanai un nodrošināšanai pastāv Latvijas valsts un Satversme.
"No vienas puses, Latvijas valsti var salīdzināt ar latviešu nācijas bruņām – tās, cik vien tas globalizētajā pasaulē ir iespējams, sargā mūs no tādas ārējas ietekmes, ko mēs paši nevēlamies. No otras puses, es Latvijas valsti salīdzinātu ar drošu, gaišu, ērtu telpu, kur mēs netraucēti sanākam kopā un lemjam par kopējām lietām. Tas, cik labi un tālredzīgi būs šie lēmumi, ir atkarīgs no mūsu pašu spējām, izglītības, pilsoniskās apziņas, citiem vārdiem sakot, no mūsu gudrības," klāstīja Valsts prezidents.
Tajā pašā laikā Levits norādīja, ka laika gaitā rodas arī jauni jautājumi, kuru risināšanai vairs nepietiek ar Satversmes tiesas judikatūru, bet uz kuriem ir jārod atbilde pašam konstitucionālajam likumdevējam. Viņš piebilda, ka tādēļ laika gaitā atbilstoši laikmeta prasībām Satversme ir tikusi papildināta.
"Svarīgākie papildinājumi bija 1998. gadā pieņemtā pamattiesību nodaļa, kas satur modernu, tiesiskai valstij atbilstošu pamattiesību katalogu, un 2014. gadā pieņemtais jaunais Satversmes ievads, kur formulēti Latvijas valsts pamati – tās pastāvēšanas jēga un mērķi, tās vieta Eiropā, mūsu demokrātiskās, tiesiskās, sociāli atbildīgās un nacionālās valsts iekārtas virsprincipi, nacionālās un konstitucionālās identitātes saturs un Satversmes negrozāmais kodols," atgādināja prezidents.
Domājot par nākotni, Levits uzsvēra, ka būtu laiks sākt diskusiju par vēl vienu Satversmes papildinājumu, proti, ar jaunu normu par pamattiesību darbību digitālajā vidē.
"Mēs visi virzāmies uz digitālu sabiedrību, un arī konstitucionālajām tiesībām ir jābūt gatavām šai jaunajai attīstībai. Tas ir nepieciešams ne tikai lai nodrošinātu cilvēka tiesības digitālajā vidē, bet tas ir nepieciešams arī lai pretdarbotos visās pasaules demokrātijās vērojamajām demokrātijas krīzes pazīmēm, cilvēka autonomijas, brīvās gribas apdraudējumam, kas saistīts ar to, ka mūsu sociālās attiecības arvien vairāk vada un virza digitālās tehnoloģijas un tie, kuriem ir vara pār šīm tehnoloģijām," stāstīja Levits.
Savukārt Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) uzrunā uzsvēra, ka Satversme ir izcils latviešu valststiesībnieku un politiķu veikums.
"Mūsu Satversme ir spējusi izdzīvot dažādos laikmetu griežos. To nav vājinājusi ne apturēšana uz vairākiem gadiem un pat ne aizliegšana pusgadsimta garumā. Satversme ir palīdzējusi balstīt Latvijas valstiskumu vissarežģītākajos brīžos. Tā glabājusi un glabā mūsu lielākās vērtības, iemieso mūsu nācijas pastāvēšanas jēgu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Arī Mūrniece uzsvēra, ka valsts pamatlikums ir pilnībā izturējis laika pārbaudi, piebilstot, ka Satversmē kopš 1922. gada 7. novembra, kad tā stājās spēkā, grozījumi izdarīti 15 reizes un lielākoties bijuši saistīti ar konstitucionāla rakstura termiņiem un procedūrām, neko būtiski nemainot Satversmes arhitektūrā.
"Kas ir tas, ko tauta šodien gaida no savas konstitūcijas? Pandēmijas laiks mums visiem lika biežāk ieskatīties Satversmē un meklēt tajā atbildes, jo saskārāmies ar daudzām līdz šim nepieredzētām situācijām. Satversme mūs atkal nepievīla. Tā ļāva rast veidu, kā strādāt īpašos, nepieredzētos apstākļos, arī ārkārtējā situācijā," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrnieces ieskatā, Satversme nevis dod brīvību, drošību un labklājību, bet gan rada visus nepieciešamos apstākļus brīvībai, drošībai un labklājībai.
"Satversme nodrošina divus pamatprincipus – parlamentāro demokrātiju un tautas suverenitāti," uzrunas noslēgumā uzsvēra Mūrniece.
Satversmi 1922. gada 15. februārī pieņēma Satversmes sapulce, un tā stājās spēkā līdz ar 1.Saeimas sanākšanu 1922.gada 7.novembrī. Tas ir mūsu valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un varas īstenošanas principus, un 1998.gadā tā papildināta arī ar nodaļu par cilvēka pamattiesībām. Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
