Latviju ES pārstāvēs piecu spēku pārstāvji; Eiropā kopumā liela aktivitāte. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: AFP/Reuters/EPA/Scanpix/LETA

Svētdien, 26. maijā, pusnaktī uz pirmdienu tiks paziņoti astoņi ievēlētie Latvijas pārstāvji, kuri turpmākos piecus gadus strādās Eiropas Parlamentā (EP) un līdzdarbosies Eiropas Savienības (ES) likumu izstrādē. Gaidot oficiālo EP vēlēšanu rezultātu paziņošanu, portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraidi.

Portāls "Delfi" sekos līdzi apkopojumiem par potenciālajiem vēlēšanu rezultātiem ES dalībvalstīs, kā arī ziņos no Eiropas vēlēšanu nakts pasākuma ES mājā Rīgā, kurā tiks oficiāli paziņoti EP vēlēšanu Latvijā rezultāti. Pasākumā piedalīsies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, politoloģes Žanete Ozoliņa un Iveta Kažoka, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Tāpat Eiropas vēlēšanu nakts pasākumā piedalīsies EP vēlēšanās kandidējošo politisko spēku pārstāvji.

EP vēlēšanas 2019
Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kuras "lokomotīve" šajās vēlēšanās bija Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis. Par "Jauno Vienotību" nobalsojuši 26,24% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie vēlēšanu rezultāti. Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa". Par politisko spēku nobalsojuši 17,45% vēlētāju. Tai seko Nacionālo apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu. Tikmēr partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo. Vēlēšanās uzvarējušo politisko partiju apvienību "Jaunā Vienotība" EP pārstāvēs Dombrovskis, un Sandra Kalniete, "Saskaņu" – no amata atstādinātais Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs un RD deputāts Andris Ameriks, NA – eiroparlamentārietis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde, "Attīstībai/Par!" – asociētais profesors Latvijas Universitātē un pētnieks Ivars Ijabs, savukārt LKS – politiskā spēka līdere Tatjana Ždanoka.
https://twitter.com/DelfiLV/status/1132762424598302722
EP vēlēšanu galīgos rezultātus plānots apstiprināt divu nedēļu laikā.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele svinīgi griež kūku.
"Ir balsots par cilvēkiem, ar kuriem asociējas Eiropas tēma," uzskata Dr. Žaneta Ozoliņa.
Dr. Žanete Ozoliņa par vēlēšanu rezultātiem Latvijā: "Rezultāti līdzīgi tam, ko izteica eksperti un partiju pārstāvji. Intriga, kas saglabājas - kas notiks ar Daci Melbārdi. Gribētos viņu redzēt gan šeit, gan tur. Vēl domāju, ka Progresīvie, domāju būs tuvāk 5% robežai. Bet pārsteigumu pa lielam nav."
"Rezultāti ir likumsakarīgi. Gaidīju gan ciešāku rezultātu starp Saskaņu un LKS," stāsta politoloģe Iveta Kažoka.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš par vēlēšanu rezultātiem: "Kultūras ministre ievēlēta EP, jāmeklē jauns ministrs!"
https://www.delfi.lv/a/51130193
https://twitter.com/Europarl_LV/status/1132750855164366848?ref_src=twsrc%5Etfw
Rezultātu paziņošanai var sekot līdzi arī "Delfi" FB lapā: https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/2386897938033434/
Šis ir ļoti svarīgs mirklis, saka Rībele. Tūlīt paziņos oficiālos rezultātus.
Zināms izaicinājums jaunajiem deputātiem būs saprast Strasbūras aprises, norāda Rībele.
Apstiprinātie EP vēlēšanu rezultāti gaidāmi pēc pāris nedēļām, skaidro Marta Rībele.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele pateicas visiem, kas palīdzējuši EP vēlēšanu organizēšanā, tāpat arī tiem, kas devušies nobalsot.
ES vēlēšanu rezultātu paziņošana jau pēc 5 minūtēm.
Vēlējums EP deputātiem no Dr. Žanetas Ozoliņas: "Nākamos 5 gados notiks karstas diskusijas par Eiropai un Latvijai svarīgiem jautājumiem. Svarīgi ir, lai deputāti, kas runā ar Latvijas ļaudīm, ar savām zināšanām un kompetencēm ienes šos jautājumus arī Latvijā".
Politoloģe Iveta Kažoka: "Kad ar kolēģiem runājāmies par Eiropu, bija skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vajadzīgs papildu stimuls, lai ietu novēlēt. Motivācijas bija divas - Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai ievēlētais cilvēks dara savu darbu un ir ietekmīgs. Tāpēc arī novēlu EP ievēlētajiem deputātiem kļūt par ietekmīgiem nākamo 5 gadu laikā. Otra lieta, kas vēlētāju motivēja iet balsot - drošības sajūta. Lai arī kas notiek - ir apziņa, ka Latvijas deputāti palīdzēs nokārtot to".
https://twitter.com/EP_Riga/status/1132738172662628352?ref_src=twsrc%5Etfw
Līdz rezultātu paziņošanai atlikušas ~10 minūtes.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "Latvijā lielu pārsteigumu nav. Ja skatāmies uz to, ko liecināja aptaujas, tad rezultāti ir ļoti līdzīgi. Procenti, protams, precīzi neatbilst. Neteiktu, ka bija lieli pārsteigumi. Nedaudz pārsteidza tikai Vienotības labais rezultāts. Tur, iespējams, nospēlēja "Valda Dombrovska" faktors."
"Pagaidu dati liecina par to, ka divas lielākās partijas vairs nebūs galvenās spēles noteicējas. Arī pārējām nav tik balsu, lai diktētu noteikumus. Kas šoreiz atsevišķi - eiroskeptiķi startēja vairāk individuāli, šoreiz tas mainījies. Iespējams, eiroskeptiķi skaita ziņā nepieaugs, bet būs saliedētāki, runās skaļāk," iezīmē Dr. Žaneta Ozoliņa.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsver, ka tas, ka vēlēšanu līdzdalība aug, ir laba ziņa. Svarīgi ir, ka cilvēki saprot ES nozīmīgumu.
"Es domāju, ka bilde kopumā ir pozitīva. Ja paskatāmies vēsturiski, tad tikai 1994. gadā bija pārsniegta 50% barjera, runājot par līdzdalību. Latvijā, protams, varētu vēlēties rezultātu labāku. Tomēr, jāsaka - nav tik slikti, kā sākumā šķita. Izglāba Rīga un Vidzeme," par vēlēšanu norisi un iedzīvotāju līdzdalību stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Dr. Žaneta Ozoliņa uzsver, ka izpratne, ka Eiropa ir tepat blakus, ir augusi. Tas arī varētu būt veicinājis līdzdalību EP vēlēšanās.
Politoloģe Iveta Kažoka, runājot par vēlēšanu līdzdalības kāpumu vēlēšanās, medijiem pauž, ka "tā ir ļoti laba zīme Eiropai". "Pirms pieciem gadiem galvenais vēstījums bija - beidzot aktivitāte strauji nesamazinās. Ja šobrīd ir aktivitātes kāpums, tad kaut kas cilvēkus ir ieinteresējis Eiropas tēmās. Ir lielāka Eiropas jautājumu prominence," stāsta Kažoka.
Preses konferencē mediji tiek iepazīstināti ar jaunāko informāciju par ES vēlēšanu norisi.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa secina, ka mūsu vēlētājiem ir liels pieprasījums balsot citos iecirkņos, nevis reģistrētajos. Viņa arī pieļauj, ka iecirkņu vakara darba stundu palielināšana varētu palielināt līdzdalību vēlēšanās.
EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele atklāj vēlēšanu nakts pasākumu ES mājā Rīgā. Viņa norāda, ka EP vēlēšanās ir piedalījies 51% balsstiesīgo, pirmo reizi vēlētāju skaits ir pieaudzis. "Pamazām ienāk pirmās aplēses, par to, kā izskatās Eiropas Parlamenta sastāvs," turpina Rībele.
Vēlēšanu nakts pasākums ES mājā. Rezultātu sagaidīšana. https://g3.delphi.lv/dgs/loader.php#id=137333
Savukārt, kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) dodoties uz Briseli, būs jāmeklē jauns pēctecis, kurš turpinās uzņemties rūpes par kultūru.
No amata atstādinātajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un bijušajam vicemēram Andrim Amerikam (GKR) dodoties uz Briseli, viņu vietas pašvaldībā varētu ieņemt nodibinājuma "Rīgas tūrisma attīstības birojs" (RTAB) bijusī valdes locekle Vita Jermoloviča un AS "Rīgas starptautiskā autoosta" valdes loceklis Ivans Ivanovs, ziņo ziņu aģentūra LETA.
Grieķijā, kurā pēc bezatbildīgās valsts parādu sistēmas sabrukuma, kam sekoja sāpīgas reformas un tā dēvētais taupības režīms, piedzīvojusi pēdējā desmitgadē vislielāko labklājības lejupslīdi, iedzīvotāji savas balsis atdevuši sekojošiem spēkiem:konservatīvi proeiropeiskā "Jaunā demokrātija" – 34%;"Radikāli kreiso koalīcija" – 27%;sociāli proeiropeiskā "Pārmaiņu kustība" - 8%;Grieķijas komunistu partija – 6%;Galēji labēji radikālā "Zelta rītausma" – 6%.
Mazāk nekā stunda palikusi līdz oficiālo EP vēlēšanu Latvijā rezultātu paziņošanai. Šobrīd žurnālisti pulcējušies ES mājā Rīgā, lai sagaidītu pusnakti, kad CVK paziņos rezultātus.
Vienā no Latvijai ierasti tuviem kaimiņiem Polijā vēlētāju atbalsts sadalījies sekojoši:labēji konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" – 42,4%;piecu partiju "Eiropas koalīcija" – 39,1%;sociāldemokrātiski proeiropeiskā partija "Pavasaris" – 6,6 %;galēji labējā "Konfederācija" – 6,10%.Par iejaukšanos tiesu darbā, mediju pakļaušanu un cilvēktiesību ierobežošanu kritizētā "Likums un taisnīgums" palielinājusi pārstāvniecību skaitu Eiropas Parlamentā, tomēr, salīdzinot ar 2015. gada parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kur tā ieguva pārliecinošu balsu vairākumu, partijas popularitāte ir kritusies. Pie apvāršņa tikmēr parādījušies divi jaunpienācēji – proeiropeisks un antieiropeisks spēks.
Nīderlandē, kas starptautiski bieži kļuvis par vienu no būtiskākajiem Latvijas sabiedrotajiem, lai panāktu Latvijai (vai citkārt Nīderlandei) būtiskus politiskus lēmumus, balsis pēc provizoriskajām aplēsēm, atbilstoši Eiropas Parlamenta sniegtajai informācijai, sadalās sekojoši: sociāldemokrātiskā "Darba partija" – 18,1%konservatīvi liberālā "Tautas brīvības un demokrātijas partija" - 15%"Kristīgi demokrātiskā pieeja" – 12,3%nacionālistiskais "Demokrātijas forums" – 11 %Zaļi kreisie – 10,5%Eiroskeptiskā koalīcija – 7,9%Federālās Eiropas atbalstītāji "D66" – 6,30%Nīderlande ir viena no retajām valstīm, kurā tiek prognozēts ievērojams sociāldemokrātu popularitātes pieaugums. Vienlaikus premjera Marka Rites "Tautas brīvības un demokrātijas partijas" otrā vieta uzskatāma par labu, ņemot vērā iepriekšējās vēlēšanās iegūtos 12% atbalsta. Savukārt "Demokrātijas foruma" panākumi nebūt nenozīmē labējo radikāļu popularitātes pieaugumu, jo vienlaikus trīs vietu zaudēšanu paredz Gērta Vildersa "Brīvības partijai" (PVV).
Katrai no dalībvalstīm Eiropas Parlamentā (EP) pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu EP - 96 - rezervētas Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem. Tikmēr Latvija EP būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.
Neoficiālie EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka EP Latviju nepārstāvēs 13. Saeimas vēlēšanu vicečempioni - "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP). Savukārt "Jaunā Vienotība", kurai ir Saeimā vismazākā frakcija, visticamāk, EP vēlēšanās ir plūkusi laurus, iegūstot visvairāk balsis. "KPV LV" valdes loceklis Ralfs Nemiro partijas vājo sniegumu EP vēlēšanās iepriekš aģentūrai LETA skaidroja ar to, ka viņu vēlētājiem svarīgākas šķiet norises Latvijā. Savukārt bijusī "KPV LV" līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa savā "Facebook" lapā rakstīja: ""KPV LV" "rezultāts" EP vēlēšanās ir mūsu vēlētāju skaidra atbilde tam, kā viņi vērtē mūsu "līderu" nodevību, kas savas personīgās intereses nolika augstāk par sabiedrības interesēm." "Partijas "būt vai nebūt" jautājums izšķirsies jau šajā trešdienā, balsojot par Latvijas valsts prezidentu," paredzēja deputāte Liepiņa.
Ārvalstīs savu balsi EP vēlēšanās atdevuši 1665 Latvijas pilsoņi. No tiem visvairāk iecirknī Briselē (373), Londonā (108) un Berlīnē (106). Vairāk par ārvalstīs nobalsojušo skaitu CVK mājaslapā: https://epv2019.cvk.lv/pub/aktivitate/arzemes
https://twitter.com/VDombrovskis/status/1132376802180182019
Eiropas Savienības mazākajā valstī Maltā, kura savienībā iestājās reizē ar Latviju, vēlēšanās gana lielu atbalstu iekļūšanai EP, sadalot valstij atvēlētās sešas vietas, ieguvušas:sociāldemokrātiskā "Maltas darba partija" - 55,9% (4 vietas);"Nacionālistu partija" - 36,2% (2 vietas).Maltā šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās piedalījās cilvēki no 16 gadu vecuma. Par spīti nosaukuma radītajā asociācijām Maltas "Nacionālistu partija" nav pēdējo gadu populistu viļņa maltiešu versija, bet gan sena sākotnēji pret Britu kolonistiem radīta konservatīva kristīgi demokrātiskā partija, kas vēsturiski ir viena no diviem lielajiem politiskajiem spēkiem valstī.
https://twitter.com/krisjaniskarins/status/1132595765753405440?ref_src=twsrc%5Etfw
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pirmo reizi vēsturē ir pieaugusi vēlētāju aktivitāte, liecina EP apkopotie dati no 27 bloka dalībvalstīm. https://twitter.com/Europarl_LV/status/1132714999435153408
Exit poll dati ("France24") liecina, ka otrā ietekmīgākajā Eiropas Savienības lielvarā Francijā:Marinas Lepēnas galēji labējā "Nacionālās apvienības" ieguvusi 23,2%;Emanuela Makrona centriski liberālie sociāldemokrāti "En Marche" – 21,9%;"Eiropas Ekoloģija - Zaļie" – 12,8%;Republikāņi - 8,3%;galēji kreisie "La France Insoumise" - 6,7%;Sociālistiskā partija – 6,7%.Ja arī gala rezultātos Lepēnas politiskais bloks apsteigs Makrona kustību, tas būs uzskatāms par smagu triecienu viņa līdzšinējai politikai, raksta "France24". No otras puses, šādi rezultāti liecinātu arī par Lepēnas popularitātes mazināšanos Francijā. Iepriekšējās EP vēlēšanās viņas partija ieguva 25% atbalstu.
https://twitter.com/Znotina/status/1132700840425336833
Noslēdzoties EP vēlēšanām Latvijā, partijas pulcējās iepriekš izraudzītās svinību vietās, lai atzīmētu saspringto politisko maratonu. Portāls "Delfi" ielūkojās, kā vēl nezināmo EP vēlēšanu iznākumu atzīmēja "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunā Vienotība": https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-politiskie-speki-liksmo-pec-ep-velesanam.d?id=51128959
Dati liecina, ka 2019. gada EP vēlēšanās Latvijā piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014. gadā, kad balsot devās 30% jeb 445 225 vēlētāji no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju apsver iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ziņo aģentūra LETA. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA atzina, politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Ja tiks saņemta nopietna informācija, ka šo problēmu dēļ būtiski ir mainījies nevis tieši ZZS, bet gan kopējie visu partiju rezultāti, tad varētu tikt apsvērta arī iespēja apstrīdēt rezultātus, norādīja Tavars, reizē akcentējot, ka vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana nav pašmērķis. Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vadītājs Edvards Smiltēns aģentūrai LETA norādīja, ka pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu saņemšanas notiks LRA valdes sēde, kurā šie rezultāti tiks izvērtēti. Jautāts, vai LRA apstrīdēs vēlēšanu rezultātus, Smiltēns sacīja, ka par turpmāko rīcību tiks lemts, konsultējoties ar juristiem.
Neoficiālās aplēses ("Politico") liecina, ka Eiropas Savienības ekonomiskajā un politiskajā smagsvarā Vācijā:Konservatīvā alianse ieguvusi ap 28% vēlētāju atbalstu;Zaļie – ap 22% atbalstu;Sociāldemokrāti - ap 15,5% atbalstu;Labējie radikāļi AfD – ap 10,5%.Lai gan kancleres Angelas Merkeles "Kristīgi demokrātiskā partija" un tās Bavārijas meitaspartija saglabājušas lielāko popularitāti, kopumā atbalsts tām ir krities. Smagi kritusies arī līdz šim otra spēcīgākā spēka valstī – sociāldemokrātu – popularitāte. Savukārt visnegaidīgāko atbalsta kāpumu par gandrīz 11 procentpunktiem Vācijā piedzīvojuši Zaļie (attēlā zemāk), bet labējiem radikāļiem popularitātes pieaugums par 3,4 procentpunktiem vērtējams kā mēreni pieaugošs, tomēr nepārsteidzošs, ņemot vērā tendences visā Eiropā.
Līdz balsošanas iecirkņu slēgšanai pēdējās ES dalībvalstīs ir palikušas vairs nepilnas trīsarpus stundas. Lai gan līdz tam oficiālie rezultāti netiks izziņoti nevienā valstī, gluži kā Latvijā, arī pārējās 27 dalībvalstīs izskanējušas neoficiālas prognozes, exit poll un cita veida rezultātu provizoriskās aplēses. Atlikušajā laikā līdz oficiālo rezultātu publicēšanai iepazīstināsim ar tiem.
Jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā nepārvēlētie deputāti varēs saņemt pabalstu mēnešalgas apmērā par katru institūcijā nostrādāto gadu. https://www.delfi.lv/news/arzemes/neparveletie-deputati-vares-sanemt-8757-70-eiro-pabalstu-par-katru-ep-nostradato-gadu.d?id=51130109
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju, EP vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu tops bija šāds:"Saskaņa": 187 362 eiro"Attīstībai/Par!": 150 199 eiro "Jaunā Vienotība": 113 764 eiroLKS: 110 165 eiroNA: 54 708 eiroZZS: 47 057 eiro"Progresīvie": 45 980 eiro. Līdz ar to visdārgāk viena deputāta vieta varētu būt izmaksājusi "Attīstībai/Par!", bet vislētāk – NA.
Īsumā par EP vēlēšanām Latvijā: *Aktivitāte: 33,51%; *Nobalsojuši vairāk nekā 473 tūkstoši balsstiesīgo; *Lai gan oficiālie rezultāti būs zināmi vien pusnaktī, neoficiāla informācija liecina, ka Latviju EP pārstāvēs "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība, "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un "Latvijas Krievu savienība".
Sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas, un pulksten 20 vēlēšanu iecirkņi tika slēgti. Vēlēšanu rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās ES dalībvalstīs. Gaidot oficiālos rezultātus, portāls "Delfi" aicina sekot līdzi jaunumiem teksta tiešraidē.

Jāatgādina, ka EP vēlēšanās vēlēšanu komisijām ir jāievēro visām ES dalībvalstīm saistošs noteikums, ka dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji ir pēdējie, kuri piedalās vēlēšanās.

Pēdējie EP vēlēšanu iecirkņi durvis vērs ciet Itālijā svētdienas, 26. maija, pusnaktī pēc Latvijas laika. Līdz ar to EP vēlēšanu rezultāti svētdienas pusnaktī tiks publicēti un būs pieejami CVK mājaslapā – sadaļā "Vēlēšanu rezultāti".

Ziņots, ka EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši kopumā 473 tūkstoši vēlētāju jeb 33,51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina CVK apkopotie dati.

CVK dati liecina, ka kopumā Latvijā ir 1 411 955 balsstiesīgo, kas var piedalīties EP vēlēšanās, bet piedalījušies vēlēšanās ir vismaz 473 095 vēlētāji. Tādējādi 2019. gada EP vēlēšanās piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014. gadā, kad balsot devās 30% jeb 445 225 vēlētāji no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

25. maija EP vēlēšanām Latvijā tika pieteikti 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti. 16 kandidātu sarakstos kopā tika pieteikti 246 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam: 2014. gada EP vēlēšanām tika pieteikti 14 deputātu kandidātu saraksti un 170 deputātu kandidāti.

Katrai no dalībvalstīm pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu EP - 96 - rezervētas Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem. Tikmēr Latvija EP būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiroparlamenta vēlēšanas 2019 Centrālā vēlēšanu komisija Eiropas Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form