Likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu pietrūkst juridiskās argumentācijas, uzskata Valsts kanceleja
Foto: LETA

Pirms otrdien valdības sēdē paredzētās likumprojekta "Rīgas domes atlaišanas likums" izskatīšanas pirmdien Valsts kancelejas (VK) Juridiskais departaments sniedzis atzinumu, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums, un, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams arī vērtēt likumprojektā un anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem, norāda VK.

"Ņemot vērā iepriekš minēto, anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu, likumprojekta atbilstībai vienlīdzības principam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konsekventa rīcība, salīdzinot Rīgas domes gadījumu ar citu pašvaldību rīcību, piemēram, sniegta informācija vai pārējo pašvaldību sadzīves atkritumu apsaimniekošana pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, Garkalnes novada dome (Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām – Garkalnes novada pašvaldība"), kā arī samērīguma principam, jo tiek vērtēts viens gadījums, tiek vērtēta tikai Rīgas domes rīcība atkritumu apsaimniekošanas jomā laika posmā no 2013. gada, bet netiek sniegts vērtējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā pašvaldību darbību pārraugošās ministrijas darbībām kopš 2013. gada," secināts atzinumā.

VK norāda, ka anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību (vai konkrētajam gadījumam izvēlēta visatbilstošākā rīcība).

Tāpat anotācijā neesot sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.

"Ņemot vērā iepriekš minēto, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, priekšlikums precizēt anotāciju. Priekšlikums dot Rīgas domei pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē," teikts atzinumā.

Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju trīs cilvēku sastāvā, atrunā jautājumus (tai skaitā finansiālos) par pagaidu administrācijas tiesībām un pienākumiem, kā arī nosaka termiņu, kad notiek jaunās Rīgas domes vēlēšanas. Vienlaikus, lai nodrošinātu vēlēšanas, ar likumprojektu tiek noteikti atšķirīgi termiņi (saīsināti) Vēlētāju reģistra likumā ietvertajiem.

Savukārt anotācijā tiek sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pamatojums likumprojekta izstrādei un argumentēta nepieciešamība noteikt izņēmumus no vispārējās vēlēšanu organizēšanas nosacījumiem, kas noteikti Vēlētāju reģistra likumā.

VK norāda, ka likuma "Par pašvaldībām" 91. pants nosaka gadījumus, kādos Saeima var atlaist domi, proti, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī ja nepilda tiesas spriedumus, ja tā atkāroti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē, ja tā divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komisijas vai ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.

Likumprojekta izstrādes pamatojums ir likuma "Par pašvaldībām" 91. panta 1. punkts, kas nosaka, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Anotācijā kā pamatojums Rīgas domes atlaišanai ir Rīgas domes rīcība (kopš 2013. gada, kā arī kopš 2017. gada 22. jūnija (uzsāka darbu šā sasaukuma Rīgas dome)), kā arī atkārtota rīcība, risinot jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmajai daļai un Atkritumu apsaimniekošanas likumam (piemēram 8., 18. pants), ievērojot Ministru kabineta noteikumus (piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 328 "Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem". Anotācijā tiek norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā Rīgas dome vēl joprojām nav nodrošinājusi Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembrī pieņemtā sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 izpildi.

Jau ziņots, ka VARAM izskatīšanai valdībā virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiks skatīts 17. decembrī. Likumprojekts jāpieņem arī Saeimai.

VARAM sagatavotajos dokumentos kā iespējamais Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums minēts 29. februāris, taču politiķi neoficiāli pieļauj, ka vēlēšanas varētu notikt arī vēlāk, jo varētu ievilkties nepieciešamo likumprojektu izskatīšana Saeimā.

VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimā ir likumu grozījumi, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Tas nozīmētu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldība tiktu ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ierastais pašvaldības domes pilnvaru termiņš ir četri gadi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzinis, ka vēl ir atklāts jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ministru kabinets Ministru prezidents Rīgas dome Valsts kanceleja VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form