Likvidē, lai apvienotu. Kaislības Jūrmalā ceļā uz 'Vienotu skolu'

Reformas kontekstā šis skolas stāsts ir īpašs. Pirmkārt, no šogad Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu šis ir vienīgais gadījums, kad skolas reorganizēs, lai veidotu vienu jaunu skolu. Otrkārt, viena skola īsteno mazākumtautību programmu, kamēr otrā mācības notiek latviešu valodā. Tas piešķir vēl lielāku emocionālo kārtu reorganizācijai.

Abu skolu stāsts nonācis arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) redzeslokā. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga portālam "Delfi" norāda, ka tur viss ir politizēts. Vienlaikus viņa uzsver, ka ar to, ka skolas slēgs un reorganizēs, ir jārēķinās. To paģēr demogrāfiskā situācija.

"Mēs nevarēsim izvairīties no sāpīgiem un nepopulāriem lēmumiem," klāsta LIZDA vadītāja. Taču, balstoties tikai uz bērnu skaitu, šādus lēmumus nevajadzētu pieņemt. "Vienmēr jāatceras, ka ir jāvērtē skolas darba kvalitatīvie aspekti," tā Vanaga.

Skolu reorganizācijas laikā ir svarīga komunikācija. Lai tā ir atvērta, cieņpilna, balstīta faktos un aprēķinos. Konkrētajā gadījumā ar komunikāciju bijušas lielas problēmas. Lēmumā viņa saskata klaju lokālās sabiedrības interešu ignorēšanu. "Diemžēl, redzot šādus piemērus, pēc tam arvien grūtāk ir citās pašvaldībās pieņemt lēmumus," norāda LIZDA vadītāja.

Īpaši par lēmumu reorganizēt skolas sirds sāp Pumpuru skolas skolēniem, viņu vecākiem, absolventiem un skolotājiem, kuri jūtas nesadzirdēti. Padomes ieskatā, dome šo lēmumu virzījusi sasteigti. Par to gan ir grūti runāt laikā, kad tiek spriests par to, ka jāslēdz neefektīvas skolas. Taču, kā norāda Pumpuru skolas padomes priekšsēdētājs Kārlis Ābele, Pumpuru gadījums ir pretējs: te bērnu ir vairāk, nekā ir vietas.

Lielākā problēma, ko saredz Pumpuru skolas padome, ir izvēlētais reorganizācijas modelis. Kā klāsta