Linkaita 'sociālais eksperiments' traumpunktā: slimnīcas skaidrojas deputātiem  (65)

Komisijas deputāte un bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzsvēra, ka šī problēma būtu jārisina no pacientu interešu, nevis no sistēmas puses.

"Es tiešām ceru, ka šī sēde nav tāpēc, ka ministra kungs ierakstīja kaut ko tviterī, bet mēs domājam par to, kādā veidā traumatoloģijas vajadzību pacientiem uzlabotu un nodrošinātu labāku pieejamību," uzsvēra Čakša.

Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka vēlējies dzirdēt Linkaita komentāru un novērojumus, kas "klibo darba organizācijā", bet pats Linkaits nebija pieslēdzies šai attālinātajai sēdei, jo tajā laikā piedalījās valdības sēdē.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņs nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka Linkaits ir bijis slimnīcā, jo viņam to "liedz likuma bargais pirksts".

Tāpat viņš norādīja, ka ne tikai šī, bet visas citas slimnīcas strādā uz izsīkuma robežas medicīnas personāla trūkuma dēļ, tāpēc dažkārt pacientiem rindā nākas gaidīt ilgāk. Turklāt uz šo slimnīcu izvēlas braukt arī pacienti no tālākiem reģioniem, piemēram, Jelgavas vai Rēzeknes.

Čakša uzsvēra, ka, viņasprāt, šobrīd lielākā problēma ir pacientu plūsmas kontrole, ņemot vērā dažādus līmeņus un reizēm arī neskaidrības, kādās situācijās, kad, kur, ko ved. Tādā veidā arī slimnīcām būtu lielāka skaidrība un tās varētu tikt galā ar saviem pienākumiem, uzskata Čakša.

Uz viņas uzdoto jautājumu Veselības ministrijai (VM), kā VM redz dažāda līmeņa akūtu traumu traumatoloģijā un ortopēdijā pacientu plūsmas organizāciju, ministrijas pārstāve Antra Valdmane atbildēja: "Tas nav tā, ka pacientu plūsmas mums ir nekoordinētas un netiek skatītas. Šobrīd tiek realizēts hospitalizācijas plāns, skatoties no traumas smaguma un specifikas. Atkarībā no tā, kāda rīcība ir vajadzīga, pacients tiek hospitalizēts Traumatoloģijas institūtā vai vienā no universitātes slimnīcām, vai Rīgas 2. slimnīcā. Līdz ar to, tas nav pašplūsmā, bet rīcība ir atkarībā no tā, kas ir noteikts hospitalizācijas plānā."

VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sēdē arī norādīja, ka Nacionālais veselības dienests strādā pie kritēriju izstrādes, kā novērtēt slimnīcu pakalpojumu sniegto kvalitāti, kas būtu jāsasniedz katrā reģionā.

Savu pieredzes stāstu atklāja arī deputāte Inese Ikstena (A/P), uzsverot, ka šī problēma ir samilzusi, jo viņai ar sāpošu gūžu un muguru uzņemšanā nācies gaidīt 12 stundas, sēžot uz plastmasas krēsla, līdz no rīta ieradās cita maiņa, kas nolēma viņu hospitalizēt. Par šo gadījumu viņa ir arī iesniegusi sūdzību Ārstniecības riska fondā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes loceklis Rinalds Muciņš norādīja, ka slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrs strādā 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Ik dienu neatliekamas palīdzības sniegšanu centrā nodrošina līdz 40 cilvēku personāls. Centrā diennaktī uzņem vidēji 140 – 210 pacientus.

Jebkuram pacientam, kurš pats ieradies Neatliekamās medicīnas centrā vai tiek atvests ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, tiek noteikts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas prioritātes līmenis, norādīja Muciņš.

Viņš skaidroja, ka pirmā līmeņa pacienti tiek apskatīti nekavējoties, otrā līmeņa pacientu gaidīšanas laiks līdz primārai ārsta apskatei ir vidēji 12-15 minūtes, trešā – vidēji 37-39 minūtes, ceturtā – 60-120 minūtes, bet piektā – no 180 minūtēm un ilgāk.

Jau ziņots, ka iepriekš Linkaits tviterī bija ierakstījis, ka "piedalās sociālā eksperimentā", pārbaudot, cik stundas jāgaida, lai tiktu uzņemts traumatoloģijas nodaļā. Viņa pieredze rādīja, ka līdz tikšanai ārsta kabinetā nācies gaidīt sešas stundas.

Satiksmes ministrs kritiski izteicies par darba un apmeklētāju plūsmas organizāciju un telpām, kas, lai gan ir jaunas, ir par šauru rindā gaidītājiem. Savukārt atzinīgi Linkaits novērtējis medicīniskā personāla darbu, nosaucot to par ātru, pieklājīgu un profesionālu.